Vietniekvārdi (Pronomen)
| Subjekta forma | Objekta forma | Atgriezeniskā forma | |
| Vienskaitlis | |||
1 2 3 3 3 3 |
jeg (es) du (tu) han (viņš) hun (viņa) den (tas (vīr.dz), tā) det (tas (nekatrā dz.)) |
meg deg ham/han henne den det |
meg deg seg seg seg seg |
| Daudzskaitlis | |||
1 2 3 |
vi (mēs) dere (jūs) de (viņi, viņas, tie, tās) |
oss dere dem |
oss dere seg |
Den, det
Šie vietniekvārdi aizvieto sugas vārdus. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdiem atbilst vietniekvārds den, savukārt nekatrās dzimtes lietvārdus var aizstāt ar vietniekvārdu det.
Marius leser ei bok. Den er spennende. – Marius lasa grāmatu. Tā ir aizraujoša.
De kjøpte en ny bil. Den var dyr. – Viņi nopirka jauno auto. Tas bija dārgs.
Hvor er glasset? Det står på bordet. – Kur ir glāze? Tā stāv uz galda.
De
Vietniekvārds de var apzīmēt gan personas, gan priekšmetus daudzskaitlī.
Lise og Vilis er naboer. Av og til snakker de sammen. – Līse un Vilis ir kaimiņi. Šad un tad viņi aprunājas.
Hvor er koppene? De er i skapet. – Kur ir krūzes? Tās ir skapī.
Hvilken / Hvilket / Hvilke?
Šie jautājamie vārdi atbilst latviešu valodas kurš? dažādos locījumos. Tiem parasti seko lietvārds nenoteiktajā formā un tie tiek izvēlēti, atkarībā lietvārda dzimtes un skaitļa. Hvilken tiek lietots kopā ar sieviešu un vīriešu dzimtes vārdiem, Hvilket – kopā ar nekatrās dzimtes vārdiem, un Hvilke – kopā ar vārdiem daudzskaitlī.
Hvilken by kommer du fra? – No kuras pilsētas tu esi?
Hvilken bok skal du kjøpe da? – Kuru grāmatu tad tu pirksi?
Hvilket hus er ditt? – Kura māja ir tava?
Hvilke aviser leser du? – Kuras avīzes tu lasi?
Ja runa ir par cilvēku/cilvēkiem, kā jautājamais vārds kurš? funkcionē Hvem?
Hvem snakket du med? – Ar ko tu sarunājies?
Subjekta forma un objekta forma
Vietniekvārdu locīšana norvēģu valodā ir vienkāršāka nekā latviešu – nominatīvam atbilst subjekta forma, savukārt pārējiem locījumiem (izņemot ģenitīvu) – objekta forma.
De snakker med oss. – Viņi runā ar mums.
Det er til deg. – Tas ir tev.
Hun er forelsket i ham. – Viņa ir iemīlējusies viņā.
Atgriezeniskās formas – skat. pie Atgriezeniskajiem darbības vārdiem
Piederības vietniekvārdi
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | Daudzskaitlis | |
| Jeg | bilen min | boka mi | huset mitt | barna mine |
| Du | bilen din | boka di | huset ditt | barna dine |
| Han | bilen hans | boka hans | huset hans | barna hans |
| Hun | bilen hennes | boka hennes | huset hennes | barna hennes |
| Vi | bilen vår | boka vår | huset vårt | barna våre |
| Dere | bilen deres | boka deres | huset deres | barna deres |
| De | bilen deres | boka deres | huset deres | barna deres |
Atgriezeniskie piederības vietniekvārdi
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | Daudzskaitlis | |
| Han | bilen sin | boka si | huset sitt | barna sine |
| Hun | bilen sin | boka si | huset sitt | barna sine |
| De | bilen sin | boka si | huset sitt | barna sine |
Tie norāda, ka objekts pieder teikuma priekšmetam, nevis kādam citam. Latviešu valodā tam atbilst vietniekvārds savs, taču norvēģu valodā, atšķirībā no latviešu valodas, kur savs tiek lietots visās personās, tas tiek lietots tikai trešajā personā.
Jeg snakker med mora mi. – Es runāju ar savu māti.
Du snakker med mora di. – Tu runā ar savu māti.
Han snakker med mora si. – Viņš runā ar savu māti
Hun snakker med mora si. – Viņa runā ar savu māti
Vi snakker med mora vår. – Mēs runājam ar savu māti.
Dere snakker med mora deres. – Jūs runājat ar savu māti.
De snakker med mora si. – Viņi runā ar savu māti.
Ievērojiet, kā mainās nozīme, neizmantojot atgriezenisko piederības vietniekvārdu:
Han snakker med mora hans. – Viņš runā ar viņa māti. (nevis savu)
Hun snakker med mora hennes. – Viņa runā ar viņas māti. (nevis savu)
De snakker med mora deres. – Viņi runā ar viņu/jūsu māti (nevis savu).
Ir pieļaujama divu veidu vārdu kārtība:
1) Piederības vietniekvārds seko lietvārdam noteiktajā formā – bilen min, huset sitt
2) Piederības vietniekvārds ir pirms lietvārda, kuram tādā gadījumā jābūt nenoteiktajā formā – min bil, sitt hus.