Vietniekvārdi
Pronomen
| Subjekta forma | Objekta forma | Atgriezeniskā forma | |
| Vienskaitlis | |||
1 2 3 3 3 3 3 | jeg (es) du (tu) han (viņš) hun (viņa) hen (nebinārais vietniekvārds) den (tas (vīr. dz), tā) det (tas (nekatrā dz.)) | meg deg ham/han henne hen den det | meg deg seg seg seg seg seg |
| Daudzskaitlis | |||
1 2 3 | vi (mēs) dere (jūs) de (viņi, viņas, tie, tās) | oss dere dem | oss dere seg |
Han, hun, hen
Han un hun lieto tikai, runājot par cilvēkiem. Ja norāda uz nebināru personu, lieto vietniekvārdu hen, kuru arī var lietot, nezinot vai nevēloties atklāt attiecīgās personas dzimumu, kā arī vispārīgi (‘viņš vai viņa’, ‘attiecīgā persona’).
Den, det
Šie vietniekvārdi aizvieto sugas vārdus. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdiem atbilst vietniekvārds den, savukārt nekatrās dzimtes lietvārdus var aizstāt ar vietniekvārdu det.
Gunnstein leser ei bok. Den er spennende. – Gunnsteins lasa grāmatu. Tā ir aizraujoša.
De kjøpte en ny bil. Den var dyr.
Viņi nopirka jaunu auto. Tas bija dārgs.
Hvor er glasset? Det står på bordet. – Kur ir glāze? Tā stāv uz galda.
De
Vietniekvārds de var apzīmēt gan personas, gan priekšmetus daudzskaitlī.
Malin og Henrik er naboer. Av og til snakker de sammen. – Mālina un Henriks ir kaimiņi. Šad un tad viņi aprunājas.
Hvor er koppene? De er i skapet. – Kur ir krūzes? Tās ir skapī.
Hvilken / Hvilket / Hvilke?
Hvilken by kommer du fra? – No kuras pilsētas tu esi?
Hvilken bok skal du kjøpe da? – Kuru grāmatu tad tu pirksi?
Hvilket hus er ditt? – Kura māja ir tavējā?
Hvilke aviser leser du?
Kuras avīzes tu lasi?
Hvem snakket du med? – Ar ko tu sarunājies?
Subjekta forma un objekta forma
Vietniekvārdu locīšana norvēģu valodā ir vienkāršāka nekā latviešu: nominatīvam atbilst subjekta forma, savukārt pārējiem locījumiem (izņemot ģenitīvu) – objekta forma.
De snakker med oss. – Viņi runā ar mums.
Det er til deg. – Tas ir tev.
Hun er forelsket i ham.
Viņa ir iemīlējusies viņā.
Atgriezeniskās formas – skat. pie atgriezeniskajiem darbības vārdiem
Piederības vietniekvārdi
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | Daudzskaitlis | |
| Jeg | bilen min | boka mi | huset mitt | barna mine |
| Du | bilen din | boka di | huset ditt | barna dine |
| Han | bilen hans | boka hans | huset hans | barna hans |
| Hun | bilen hennes | boka hennes | huset hennes | barna hennes |
| Vi | bilen vår | boka vår | huset vårt | barna våre |
| Dere | bilen deres | boka deres | huset deres | barna deres |
| De | bilen deres | boka deres | huset deres | barna deres |
Atgriezeniskie piederības vietniekvārdi
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | Daudzskaitlis | |
| Han | bilen sin | boka si | huset sitt | barna sine |
| Hun | bilen sin | boka si | huset sitt | barna sine |
| De | bilen sin | boka si | huset sitt | barna sine |
Jeg snakker med mora mi. – Es runāju ar savu māti.
Du snakker med mora di. – Tu runā ar savu māti.
Han snakker med mora si.
Viņš runā ar savu māti
Hun snakker med mora si. – Viņa runā ar savu māti
Vi snakker med mora vår. – Mēs runājam ar savu māti.
Dere snakker med mora deres. – Jūs runājat ar savu māti.
De snakker med mora si. – Viņi runā ar savu māti.
Ievērojiet, kā mainās nozīme, neizmantojot atgriezenisko piederības vietniekvārdu:
Han snakker med mora hans. – Viņš runā ar viņa māti. (nevis savu)
Hun snakker med mora hennes. – Viņa runā ar viņas māti. (nevis savu)
De snakker med mora deres. – Viņi runā ar viņu/jūsu māti (nevis savu)
Ir pieļaujama divu veidu vārdu kārtība:
1) Piederības vietniekvārds seko lietvārdam noteiktajā formā – bilen min, huset sitt.
2) Piederības vietniekvārds ir pirms lietvārda, kuram tādā gadījumā jābūt nenoteiktajā formā – min bil, sitt hus.