Oratastic

Teikumi (Setninger)

Oratastic▸  Norsk minigrammatikk▸ Teikumi (Setninger)

Teikumi

Setninger

Norvēģu valodā ir stingrāk noteikta vārdu kārtība teikumos nekā latviešu valodā.

Vārdu kārtība vienkāršos teikumos:

Prievārdi vietas nozīmē

subjekts vai vieta/laiks1.darbības vārdssubjektsapstākļa vārds2.darbības vārdsobjektsapstākļa vārds
1.Gunnsteinbor    i Bergen nå.
2.Jegspiser ikke kjøtt. 
3.I dagharhanikkevært hjemme.
4.Hvemskal    på butikken?
5.Snakkerdu  norsk? 
Darbības vārds stāstījuma teikumos un jautājuma teikumos ar jautājamo vārdu (Hvem, hvordan, hva…) atrodas otrajā vietā. Subjekts atrodas pirms vai pēc darbības vārda. Jautājuma teikumos bez jautājamā vārda (to latviskais analogs – Vai… jautājumi) darbības vārds atrodas pirmajā vietā.

Tulkojums:

  1. Gunnsteins tagad dzīvo Bergenā.
  2. Es neēdu gaļu.
  3. Šodien viņš nav bijis mājās.
  4. Kurš ies uz veikalu?
  5. Vai tu runā norvēģiski?

Vārdu kārtība palīgteikumos

Palīgteikumos apstākļa vārds (ikke, alltid, aldri…) atrodas pirms darbības vārda.

  pakārtojuma saiklis subjekts apstākļa vārds darbības vārds objekts vieta / laiks
1.Hun forteller at hun ikke finner passet sitt.
2.Han må endre kostholdet fordi han har dårlig helse.
3. Da hun dro til Afrika, fikk hun malaria.
4.Han liker filmer som ikke slutter trist.

Tulkojums:

  1. Viņa stāsta, ka viņa nevar atrast savu pasi.
  2. Viņam ir jāmaina uzturs, jo viņam ir slikta veselība.
  3. Kad viņa ieradās Āfrikā, viņa dabūja malāriju.
  4. Viņam patīk filmas, kuras nebeidzas bēdīgi.

Ja teikums sākas ar palīgteikumu, aiz tā ir komats un virsteikums sākas ar darbības vārdu (visu palīgteikumu var uztvert kā vienu teikuma locekli):

            Da hun bodde i Latvia, jobbet hun i en butikk. – Kad viņa dzīvoja Latvijā, viņa strādāja veikalā.

            Hvis du ikke kommer med en gang, venter vi ikke på deg. – Ja tu neatnāksi uzreiz, mēs tevi negaidīsim.

Sakārtojuma saikļi (savieno neatkarīgus teikumus)Pakārtojuma saikļi (ievada palīgteikumu)

1.Riene har begynt, og hun mangler pass.

2.Agnieszka kommer fra Estland, men hun snakker norsk.

3.Det er fødselsdagen til Anna, Gatis vil lage frokost til henne.

4.Gatis skal til Norge, for han vil besøke vennene sine.

1.Hun vil lære seg norsk, fordi hun bor i Norge.

2.Hvis du ikke finner passet ditt, kan vi ikke hjelpe deg.

3.Det er hans sykkel som ble stjålet.

4.Hun spør om hun kan sende pakken til Estland.

5.Gunnstein synes at hun har en fin telefonstemme.

1.Kontrakcijas ir sākušās un viņai nav pase.

2.Agņeška ir no Igaunijas, bet viņa runā norvēģiski.

3.Ir Annas dzimšanas diena, tādēļ Gatis grib viņai uztaisīt brokastis.

4.Gatis dosies uz Norvēģiju, jo viņš grib apciemot savus draugus.

1.Viņa grib iemācīties norvēģu valodu, jo viņa dzīvo Norvēģijā.

2.Ja tu neatradīsi savu pasi, mēs nevaram tev palīdzēt.

3.Tas ir viņa divritenis, kurš tika nozagts.

4.Viņa jautā, vai viņa var nosūtīt paciņu uz Igauniju,

5.Gunnsteins domā, ka viņai ir jauka telefonbalss.

Jautājumi (Spørsmål)

Jautājumi var būt ar vai bez jautājamajiem vārdiem.

Bez jautājamajiem vārdiem

Tie ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē. Šādus jautājumus veido, izmainot vārdu kārtību stāstījuma teikumā – darbības vārds nostājas pirmajā vietā:

Han kommer i dag.Kommer han i dag?

Du leser norsk nå.Leser du norsk nå?

Ar jautājamajiem vārdiem

Darbības vārds seko tūlīt aiz jautājamā vārda (vai tā veidotās grupas).

Jautājamie vārdi (Spørreord)

Hva – kas, kā, ko

Hva heter du? – Kā Tevi sauc?

Hva gjør du? – Ko Tu dari?

Hva drikker du? – Ko Tu dzer?

Hva er klokka? – Cik ir pulkstenis?

Hva slags +  (lietvārds) = kāda veida _____.

Hva slags te drikker du? – Kāda veida tēju Tu dzer?

Hvor  – kur

Hvor bor han? – Kur viņš dzīvo?

Hvor kommer de fra? – No kurienes viņi nāk?

Hvor + (īpašības vai apstākļa vārds) = Cik _______

Hvor gammel er du? – Cik vecs Tu esi?

Hvor ofte går dere på norskkurs? – Cik bieži jūs ejat uz norvēģu valodas kursiem?

Hvor mye koster det? – Cik daudz tas maksā?

Hvor mange barn har de? – Cik daudz bērnu viņiem ir?

Hvor høy er Galdhøpiggen?

Cik augsts ir Galhēpigens?

Hvem – kurš, kas (runājot par personām. locījums atkarīgs no prievārda)

Hvem er det? – Kas tas (viņš, viņa) ir?

Hvem skriver hun til? – Kam viņa raksta?

Hvem forstår tysk? – Kurš saprot vācu valodu?

Hvordan – kā, kādā veidā, kāds

Hvordan går det med deg? Hvordan har du det? – Kā Tev iet?

Hvordan staver du navnet ditt? – Kā / Kādā veidā Tu raksti pa burtiem savu vārdu?

Hvordan lager man vafler? – Kā / Kādā veidā gatavo vafeles?

Hvordan er været? – Kādi ir laikapstākļi?

Hvorfor – kāpēc

Hvorfor kommer du ikke? Fordi jeg er trøtt. – Kāpēc Tu nenāksi? Jo esmu noguris.

Når – kad, cikos

Når kommer hun hjem? I morgen. – Kad viņa pārnāks mājās? Rītdien.

Når begynner filmen? – Cikos sākās filma?

Hvilken + (siev. vai vīr.dz. lietvārds viensk. nenoteiktajā formā) = Kurš/kura; kāds/kāda …

Hvilken kake vil du ha? – Kuru kūku Tu gribi?

Hvilken by bor hun i? – Kurā pilsētā viņa dzīvo?

Hvilket + (nekatrās dzimtes lietvārds viensk. nenoteiktajā formā) = Kurš; kāds …

Hvilket språk liker du best? – Kura valoda Tev patīk vislabāk?

Hvilke + (jebkuras dzimtes lietvārds daudzsk. nenoteiktajā forma) = Kuri/Kuras; kādi/kādas…

Hvilke språk snakker du?    

Kuras (Kādās) valodas Tu runā?

Innhold