Lietvārdi (Substantiv)
Lietvārdi nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, vielas, arī abstraktus jēdzienus un procesus, ko mēs uztveram kā lietas: blomst ’puķe’, bok ’grāmata’, bord ’galds’, mann ’vīrietis, vīrs’, gutt ’puisis’, jente ’meitene’, tvil ’šaubas’, skjønnhet ’skaistums’, vennskap ’draudzība’, lesing ’lasīšana’.
Norvēģu valodā, tāpat kā latviešu valodā, lietvārdam raksturīga dzimtes kategorija (sieviešu, vīriešu un nekatrā dzimte) un skaitļa kategorija. Atšķirībā no latviešu valodas, norvēģu valodas lietvārdam piemīt arī noteiktības kategorija.
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
| Sieviešu dzimte (hunkjønn) | ei jente (meitene) | jenta | jenter | jentene |
| ei gate (iela) | gata | gater | gatene | |
| Vīriešu dzimte (hankjønn) | en gutt (zēns) | gutten | gutter | guttene |
| en bil (auto) | bilen | biler | bilene | |
| Nekatrā dzimte (intetkjønn) | et menneske (cilvēks) | mennesket | mennesker | menneskene |
| et hus (māja) | huset | hus | husene | |
Cilvēkus apzīmējošo vārdu dzimte atbilst bioloģiskajam dzimumam: en mann – vīrietis, ei kvinne – sieviete utt. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdi bieži vien nesakrīt ar latviešu valodā lietotajām dzimtēm, piemēram, ei pute – spilvens, en kjole – kleita.
Sieviešu dzimtes lietvārdus drīkst lietot kā vīriešu dzimtes lietvārdus: en jente – jenten, en gate – gaten, en pute – puten.
Nekatrajā dzimtē, kā redzams iepriekšējā tabulā, ir divi dažādi nenoteiktās formas daudzskaitļu tipi:
1) galotne –er kā sieviešu un vīriešu dzimtes vārdiem
2) Ja vārdā ir tikai viena zilbe, galotnes nav.
Daļai nekatrās dzimtes vārdu, kuros ir divas vai vairāk zilbes, iespējams izvēlēties, vai lietot galotni –er vai nelietot galotni vispār.
Nekatrās dzimtes noteiktajā formā daudzskaitlī var izvēlēties starp galotnēm -ene un -a.
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | ||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) |
| et menneske | mennesket | mennesker | menneskene / menneska |
| et eple (ābols) | eplet | epler | eplene / epla |
| et kontor (kantoris) | kontoret | kontorer / kontor | kontorene / kontora |
| et vindu (logs) | vinduet | vinduer / vindu | vinduene / vindua |
| et egg (ola) | egget | egg | eggene / egga |
| et barn (bērns) | barnet | barn | barna |
Atšķirīga locīšana ir arī vīriešu dzimtes vārdiem, kuri beidzas ar –el vai –er. Daudzskaitļa formās notiek patskaņa un, dubultu līdzskaņu gadījumā, arī līdzskaņa noīsināšanās.
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
| Vārdi kas beidzas ar -el | en sykkel (divritenis) | sykkelen | sykler | syklene |
| en støvel (zābaks) | støvelen | støvler | støvlene | |
| Vārdi, kas beidzas ar-er, tai skaitā | en vinter (ziema) | vinteren | vintrer | vintrene |
| en sommer (vasara) | sommeren | somrer | somrene | |
| en genser (džemperis) | genseren | gensere | genserne | |
| tautību nosaukumi | en tysker (vācietis) | tyskeren | tyskere | tyskerne |
| en latvier (latvietis) | latvieren | latviere | latvierne | |
| profesijas | en baker (cepējs) | bakeren | bakere | bakerne |
| en lærer (skolotājs) | læreren | lærere | lærerne | |
Daļai lietvārdu daudzskaitļa formās notiek patskaņu mija, piemēram:
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
| a > e | en far (tēvs) | faren | fedre | fedrene |
| ei/en strand (pludmale) | stranda/stranden | strender | strendene | |
| ei/en natt (nakts) | natta/natten | netter | nettene | |
| en mann (vīrietis) | mannen | menn | mennene | |
| ei/en tann (zobs) | tanna/tannen | tenner | tennene | |
| ei/en hånd (plauksta) | hånda/hånden | hender | hendene | |
| o > ø | en bror (brālis) | broren | brødre | brødrene |
| ei/en mor (māte) | mora/moren | mødre | mødrene | |
| en fot (pēda) | foten | føtter | føttene | |
| ei/en bok (grāmata) | boka/boken | bøker | bøkene | |
| e >æ | et tre (koks) | treet | trær | trærne |
| et kne (celis) | kneet | knær | knærne | |
| å > æ | ei/en tå (kājas pirksts) | tåa/tåen | tær | tærne |
Noteiktās un nenoteiktās formas lietojums
Nenoteikto formu (ubestemt form) lieto, pirmo reizi nosaucot kādu lietu. Noteikto formu lieto, pieminot kaut ko atkārtoti vai, ja no konteksta ir skaidrs, par kuru konkrēto objektu ir runa.
Kristi finner en fin leilighet i Hamna. Den fine Leiligheten ligger langt fra sentrum.
Kristi atrod jauku dzīvokli Hamnā. Jaukais dzīvoklis atrodas tālu no centra.
Kan du lukke døra? – Vai tu vari aizvērt durvis? (runātājam pieņem, ka sarunas biedrs saprot, par kurām durvīm ir runa)
Nenoteiktās formas artikulu dažos gadījumos nelieto, piemēram, ja runa ir par vielām vai abstraktiem jēdzieniem:
Kan du kjøpe melk? Vai tu vari nopirkt pienu?
Marius har studert historie. Marius ir studējis vēsturi.
ja lietvārds pastāsta, kas darītājs ir pēc tautības vai profesijas vai par ko vēlas kļūt.
Vilis er latvier. Vilis ir latvietis.
Marius er stipendiat i historie. Marius ir vēstures doktorants.
Hun vil bli lege. Viņa grib kļūt par ārsti.
taču, ja šis cilvēks tiek raksturots arī ar īpašības vārdu, artikulu lieto:
Hun er en god lege. Viņa ir laba ārste.
Piederība
Lietojot personvārdus, piederību izsaka divos veidos: ar prievārda palīdzību (lietvārds noteiktajā formā) vai galotni –s (lietvārds nenoteiktajā formā).
| Kjæresten til Kristi | Kristis kjæreste | Kristi draugs |
| Sjefen til Tatjana | Tatjanas sjef | Tatjanas šefs |
| Kollegaene til Marius | Marius kollegaer | Marius kolēģi |
| Hovedstaden i Norge | Norges hovedstad | Norvēģijas galvaspilsēta |