Lietvārdi
Substantiv
Lietvārdi nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, vielas, arī abstraktus jēdzienus un procesus, ko mēs uztveram kā lietas: blomst – ’puķe’, bok – ’grāmata’, bord – ’galds’, mann – ’vīrietis, vīrs’, gutt – ’puisis’, jente – ’meitene’, tvil – ’šaubas’, skjønnhet – ’skaistums’, vennskap – ’draudzība’, lesing – ’lasīšana’.
Norvēģu valodā tāpat kā latviešu valodā lietvārdam raksturīga dzimtes kategorija (sieviešu, vīriešu un nekatrā dzimte) un skaitļa kategorija. Atšķirībā no latviešu valodas norvēģu valodas lietvārdam piemīt arī noteiktības kategorija.
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
| Sieviešu dzimte (hunkjønn) | ei jente (meitene) | jenta | jenter | jentene |
| ei gate (iela) | gata | gater | gatene | |
| Vīriešu dzimte (hankjønn) | en gutt (zēns) | gutten | gutter | guttene |
| en bil (auto) | bilen | biler | bilene | |
| Nekatrā dzimte (intetkjønn) | et menneske (cilvēks) | mennesket | mennesker | menneskene |
| et hus (māja) | huset | hus | husene | |
To vārdu, kas raksturo cilvēku, dzimte atbilst bioloģiskajam dzimumam: en mann – ‘vīrietis’, ei kvinne – ‘sieviete’ utt. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdi bieži vien nesakrīt ar latviešu valodā lietotajām dzimtēm, piemēram, ei pute – ‘spilvens’, en kjole – ‘kleita’.
Sieviešu dzimtes lietvārdus drīkst lietot kā vīriešu dzimtes lietvārdus: en jente – jenten, en gate – gaten, en pute – puten.
Nekatrajā dzimtē, kā redzams iepriekšējā tabulā, ir divi dažādi nenoteiktās formas daudzskaitļu tipi:
1) galotne -er sieviešu un vīriešu dzimtes vārdiem
2) ja vārdā ir tikai viena zilbe, galotnes nav.
Daļai nekatrās dzimtes vārdu, kuros ir divas vai vairāk zilbes, iespējams izvēlēties, vai lietot galotni -er vai nelietot galotni vispār.
Nekatrās dzimtes noteiktajā formā daudzskaitlī var izvēlēties starp galotnēm -ene un -a.
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | ||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) |
| et menneske | mennesket | mennesker | menneskene / menneska |
| et eple (ābols) | eplet | epler | eplene / epla |
| et kontor (kantoris) | kontoret | kontorer / kontor | kontorene / kontora |
| et vindu (logs) | vinduet | vinduer / vindu | vinduene / vindua |
| et egg (ola) | egget | egg | eggene / egga |
| et barn (bērns) | barnet | barn | barna |
Atšķirīgi loka ir arī vīriešu dzimtes vārdus, kuri beidzas ar -el vai -er. Daudzskaitļa formās notiek patskaņa un dubultu līdzskaņu gadījumā arī līdzskaņa noīsināšanās.
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
Vārdi, kas beidzas ar -el | en sykkel (divritenis) | sykkelen | sykler | syklene |
| en støvel (zābaks) | støvelen | støvler | støvlene | |
Vārdi, kas beidzas ar -er, tajā skaitā | en vinter (ziema) | vinteren | vintrer | vintrene |
| en sommer (vasara) | sommeren | somrer | somrene | |
| en genser (džemperis) | genseren | gensere | genserne | |
tautību nosaukumi | en tysker (vācietis) | tyskeren | tyskere | tyskerne |
| en latvier (latvietis) | latvieren | latviere | latvierne | |
| profesijas | en baker (maiznieks, beķeris) | bakeren | bakere | bakerne |
| en lærer (skolotājs) | læreren | lærere | lærerne | |
Daļai lietvārdu daudzskaitļa formās notiek patskaņu mija, piemēram:
| Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
| Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
| a > e | en far (tēvs) | faren | fedre | fedrene |
| ei/en strand (pludmale) | stranda/stranden | strender | strendene | |
| ei/en natt (nakts) | natta/natten | netter | nettene | |
| en mann (vīrietis) | mannen | menn | mennene | |
| ei/en tann (zobs) | tanna/tannen | tenner | tennene | |
| ei/en hånd (plauksta) | hånda/hånden | hender | hendene | |
| o > ø | en bror (brālis) | broren | brødre | brødrene |
| ei/en mor (māte) | mora/moren | mødre | mødrene | |
| en fot (pēda) | foten | føtter | føttene | |
| ei/en bok (grāmata) | boka/boken | bøker | bøkene | |
| e >æ | et tre (koks) | treet | trær | trærne |
| et kne (celis) | kneet | knær | knærne | |
| å > æ | ei/en tå (kājas pirksts) | tåa/tåen | tær | tærne |
Noteiktās un nenoteiktās formas lietojums
Nenoteikto formu (ubestemt form) lieto, pirmo reizi nosaucot kādu lietu. Noteikto formu lieto, pieminot kaut ko atkārtoti vai ja no konteksta ir skaidrs, par kuru konkrēto objektu ir runa.
Agnieszka finner en fin leilighet i Hamna. Den fine Leiligheten ligger langt fra sentrum.
Agņeška atrod jauku dzīvokli Hamnā. Jaukais dzīvoklis atrodas tālu no centra.
Kan du lukke døra? – Vai vari aizvērt durvis? (Runātājs pieņem, ka sarunas biedrs saprot, par kurām durvīm ir runa.)
Nenoteiktās formas artikulu dažos gadījumos nelieto, piemēram, ja runa ir par vielām vai abstraktiem jēdzieniem:
Kan du kjøpe melk? – Vai vari nopirkt pienu?
Gunnstein har studert historie. – Gunnsteins ir studējis vēsturi.
ja lietvārds pastāsta, kas darītājs ir pēc tautības vai profesijas vai par ko vēlas kļūt:
Gatis er latvier. – Gatis ir latvietis.
Henrik er prosjektleder. – Henriks ir projektu vadītājs.
Hun vil bli lege. – Viņa grib kļūt par ārsti.
Taču, ja šis cilvēks tiek raksturots arī ar īpašības vārdu, artikulu lieto:
Hun er en god lege.
Viņa ir laba ārste.
Piederība
Lietojot personvārdus, piederību izsaka divos veidos: ar prievārda palīdzību (lietvārds noteiktajā formā) vai galotni -s (lietvārds nenoteiktajā formā).
| Kjæresten til Agnieszka | Agnieszkas kjæreste | Agņeškas mīļotais/-ā |
| Sjefen til Luna | Lunas sjef | Lunas priekšnieks |
| Kollegaene til Gunnstein | Gunnsteins kollegaer | Gunnsteina kolēģi |
| Hovedstaden i Norge | Norges hovedstad | Norvēģijas galvaspilsēta |