Darbības vārdi (Verb)
Darbības vārdi nosauc darbības, procesus, stāvokļus: lese ’lasīt’, føle ‘just’, sitte ‘sēdēt’.
Latviešu valodā darbības vārda formas viena laika ietvaros mainās personā un skaitlī (es lasu, tu lasi, mēs lasām), turpretim norvēģu valodā atšķirības nav (jeg leser, du leser, vi leser).
Nenoteiksme
Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme (Infinitiv). Tā atbild uz jautājumu „Ko darīt?” Nenoteiksmes formas lielākoties, bet ne vienmēr, beidzas ar galotni –e.
Norvēģu valodā nenoteiksmi gandrīz vienmēr lieto kopā ar nenoteiksmes rādītāju å (līdzīgi kā vārdiņš to angļu valodā un zu vācu valodā):
Jeg liker å lese bøker. Man patīk lasīt grāmatas.
De pleier å sykle til jobben. Viņi mēdz braukt ar riteni uz darbu.
Hun ønsker å bo i Norge. Viņa vēlas dzīvot Norvēģijā.
Taču nenoteiksmes rādītāju å nelieto aiz modālajiem darbības vārdiem (skal, vil, kan, må, bør, tør) un får:
Barna kan klatre opp på fjellet. Bērni var uzkāpt kalnā.
Kristi vil bo i en større leilighet. Kristi grib dzīvot lielākā dzīvoklī.
Du må gå. Tev jāiet.
Tagadne
Vienkāršās tagadnes formu norvēģu valodā veido, nenoteiksmes formas -e vietā pievienojot galotni –er vai –r.
| Nenoteiksme | Tagadne | ||
| å kaste | mest | kaster | metu, met utt. |
| å hoppe | lēkt | hopper | lecu, lec utt. |
| å snakke | runāt | snakker | runāju, runā utt. |
| å bo | dzīvot (mitināties) | bor | dzīvoju, dzīvo utt. |
Izņēmumi:
| Nenoteiksme | Tagadne | |||
| å være | būt | er | esmu, esi, ir, esam, esat | |
| å gjøre | darīt | gjør | daru, dari, dara, darām, darāt | |
| å vite | zināt | vet | zinu, zini, zina, zinām, zināt | |
| å spørre | jautāt | spør | jautāju, jautā, jautājam, jautājat | |
| Modālie d.v. | å skulle | — | skal | izsaka nākotnes plānu, nepieciešamību |
| å ville | gribēt | vil | gribu, gribi, grib, gribam, gribat | |
| å kunne | varēt, prast | kan | varu, vari, var, varam, varat | |
| å måtte | — | må | izsaka nepieciešamību, jā- … | |
| å burde | — | bør | izsaka ieteikumu, ko vēlamu (vajadzētu) | |
| å tørre | uzdrīkstēties | tør | uzdrīkstos, uzdrīksties utt. |
Piemēri:
Vilis vet ikke om de kommer i dag. Vilis nezina, vai viņi nāks šodien.
Vilis vil vite om de kommer i dag. Vilis grib zināt, vai viņi nāks šodien.
Kristi er syk. Kristi ir slima
Det er deprimerende å være syk. Ir nomācoši būt slimam.
Tagadnes lietojums norvēģu valodā ir līdzīgs kā latviešu. Taču norvēģu valodā biežāk lieto tagadnes formu, runājot par nākotni. Vai nu to saprot no konteksta vai arī tiek lietotas laika norādes, kā, piemēram, ”pēc divām stundām”, ”nākamgad” utt.
De kommer i kveld. Viņi ieradīsies šovakar.
Konserten begynner om en halv time. Koncerts sāksies pēc pusstundas.
Pavēles izteiksme (imperativ)
Pavēles izteiksme izsaka pavēli, lūgumu, aicinājumu.
Lielākajai daļai darbības vārdu pavēles izteiksmes formu veido, atmetot nenoteiksmes galotni -e.
| Nenoteiksme | Pavēles izteiksme | ||
| å snakke | runāt | snakk (norsk)! | runā/runājiet (norvēģu valodā)! |
| å gjøre | darīt | gjør (leksene)! | izdari/izdariet (mājasdarbus)! |
Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē nebeidzas ar -e, pavēles izteiksmes forma sakrīt ar nenoteiksmi.
| Nenoteiksme | Pavēles izteiksme | ||
| å gå | iet | gå! | ej! ejiet! |
| å se | redzēt, skatīties | se! | skaties! skatieties! |
Pavēles izteiksmi lieto arī ko novēlot:
Ha en fin helg! Lai tev jauka nedēļas nogale!
Vienkāršā pagātne (Preteritum) un Saliktā tagadne (Perfektum)
Norvēģu valodas darbības vārdus var iedalīt vairākās grupās atkarībā no to locīšanas pagātnes un saliktās tagadnes formās.
Latviešu valodā salikto tagadni veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē (piemēram, esmu, esi, ir) un pagātnes divdabja (dziedājis, rakstījis, strādājis), piemēram, viņš ir dziedājis korī. Norvēģu valodā to veido no palīgdarbības vārda ha un pagātnes divdabja:
Hun har jobbet i Norge. Viņa ir strādājusi Norvēģijā.
Vilis har sunget i kor Vilis ir dziedājis korī.
Han har skrevet åtte dårlige bøker og en god. Viņš ir uzrakstījis astoņas sliktas grāmatas un vienu labu.
Tāpat kā ar vienkāršo tagadni, darbības vārds netiek locīts saskaņā ar dzimti un skaitli kā tas ir latviešu valodā:
Jeg leste, du leste, hun leste, vi leste osv. – es lasīju, tu lasīji, viņa lasīja, mēs lasījām utt.
Jeg har lest boka, du har lest boka, vi har lest boka – es esmu lasījis/lasījusi grāmatu, tu esi lasījis/lasījusi grāmatu, mēs esam lasījuši/lasījušas grāmatu
1. grupa (v1)
Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni –et vai –a (pēc brīvas izvēles, taču -a galotne ir vairāk izplatīta sarunvalodā, savukārt -et – rakstos)
Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kurš sakrīt ar vienkāršas pagātnes formu – ar galotni –et vai –a.
Šādi tiek locīta lielākā daļa darbības vārdu, kuros ir divi blakus esoši līdzskaņi.
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å vaske | vasket / vaska mazgāja | vasket / vaska mazgājis, mazgāts | mazgāt |
| å snakke | snakket / snakka runāja | snakket / snakka runājis, runāts | runāt |
| å våkne | våknet / våkna pamodās | våknet / våkna pamodies | mosties |
| å handle | handlet / handla iepirkās | handlet / handla iepircies, iepirkts | iepirkties |
| å bytte | byttet / bytta apmainīja | byttet / bytta apmainījis, apmainīts | mainīt, apmainīt |
2. grupa (v2)
Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni –te. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes galotnes –e vietā izmantojot galotni –t.
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å lese | leste lasīja | lest lasījis, lasīts | lasīt |
| å høre | hørte dzirdēja | hørt dzirdējis, dzirdēts | dzirdēt, klausīties |
| å invitere | inviterte ielūdza | invitert ielūdzis, ielūgts | uzaicināt |
| å reparere | reparerteremontēja | reparert remontējis, remontēts | labot |
| å trenge | trengte vajadzēja | trengt vajadzējis, vajadzēts | vajadzēt |
Līdzīgi tiek locīta daļa darbības vārdu, kuros ir dubultais līdzskanis (nn, mm, ll), bet pagātnes un saliktās tagadnes formās viens no vienādajiem līdzskaņiem pazūd:
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis |
| å begynne sākts | begynte uzsāka | begynt uzsācis, uzsākts |
| å glemme aizmirst | glemte aizmirsa | glemt aizmirsis, aizmirsts |
| å bestille pasūtināt | bestilte pasūtināja | bestilt pasūtinājis, pasūtināts |
3. grupa (v3)
Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni –de. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes galotnes –e vietā izmantojot galotni –d.
Bieži vien šādi loka darbības vārdus, kuru pagātnes celms beidzas ar v, g vai ei (leve, lage, pleie)
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis |
| å leve dzīvot | levde dzīvoja | levd dzīvojis, dzīvots |
| å prøve mēģināt | prøvde mēģināja | prøvd mēģinājis, mēģināts |
| å lage gatavot | lagde gatavoja | lagd gatavojis, gatavots |
| å leie īrēt | leide īrēja | leid īrējis, īrēts |
| å dø mirt | døde nomira | dødd nomiris |
4. grupa (v4)
Pagātnē pie nenoteiksmes formas pievieno galotni –dde. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes formai pievienojot galotni –dd.
Šādi tiek locīti daudzi darbības vārdi, kuri nenoteiksmes formā beidzas ar citu patskani nekā -e
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å bo | bodde | bodd | dzīvot, mitināties |
| å snø | snødde | snødd | snigt |
| å bety | betydde | betydd | nozīmēt |
| å tie | tidde | tidd | klusēt |
| å skje | skjedde | skjedd | notikt |
Neregulārie darbības vārdi
Neregulārajos darbības vārdos pagātnes un bieži arī saliktās tagadnes formās notiek patskaņu mija (līdzīgi kā latviešu valodā dot-dodu-devu).
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å skrive | skrev | skrevet | rakstīt |
| å bli | ble | blitt | kļūt |
| å fryse | frøs | frosset | salt, sasalt |
| å hjelpe | hjalp | hjulpet | palīdzēt |
| å vinne | vant | vunnet | uzvarēt |
| å drikke | drakk | drukket | dzert |
| å synge | sang | sunget | dziedāt |
| å si | sa | sagt | teikt |
| å være | er | vært | būt |
| å legge | la | lagt | likt guļus |
| å stjele | stjal | stjålet | zagt |
| å gi | ga | gitt | dot |
| å se | så | sett | redzēt, skatīties |
| å ta | tok | tatt | ņemt |
| å gå | gikk | gått | iet |
| å gjøre | gjorde | gjort | darīt |
Vienkāršās pagātnes lietojums
Vienkāršo pagātni lieto līdzīgi kā latviešu valodā.
Han flyttet hit i fjor. Viņš pārcēlās uz šejieni pērn.
Saliktās tagadnes lietojums
Salikto tagadni, līdzīgi kā latviešu valodā, lieto, lai uzsvērtu pirms runas brīža notikušas darbības rezultātu. Salikto tagadni bieži lieto kopā ar šobrīd vēl aktuālu laika posmu, kā, piemēram, šodien, šonedēļ, šogad (i dag, denne uka, i år).
Hun har ryddet i leiligheten. (Leiligheten er ryddig.)
Viņa ir sakārtojusi dzīvokli. (Dzīvoklis ir kārtīgs.)
Saliktās tagadnes lietojums norvēģu un latviešu valodā lielā mērā sakrīt, bet latviešu valodā lieto tagadni, nevis salikto tagadni, kad darbība turpinās bez pārtraukuma līdz pat runas brīdim.
Han har bodd her i ett år allerede. (Han bor her fortsatt.)
Viņš dzīvo šeit jau vienu gadu. (Viņš joprojām šeit dzīvo.)
Saliktā pagātne
Salikto pagātni veido ar pagātnes formu no å ha (hadde) un pagātnes divdabi, attiecīgi vienīgā atšķirība formas ziņā no saliktās tagadnes ir hadde vārda har vietā.
Salikto pagātni lieto, runājot par darbībām, kas notikušas pirms kādas citas pagātnē minētas darbības:
Da hun kom hjem, hadde de allerede lagt seg.
Kad viņa atnāca mājās, viņi jau bija aizgājuši gulēt.
Han spurte om Tatjana hadde bestilt time hos legen.
Viņš pajautāja, vai Tatjana bija pierakstījusies vizītei pie ārsta.
Nākotne
Norvēģu valodā, atšķirībā no latviešu valodas, nav darbības vārdu nākotnes formas. Tā vietā nākotni, atkarībā no situācijas niansēm, var izteikt citos veidos:
1) Kommer til å …+ nenoteiksme (infinitiv)
Šī ir bieži lietota forma sarunvalodā.
Det kommer til å gå bra. Būs labi.
Jeg kommer til å savne deg. Man tevis pietrūks.
2) Vienkāršās tagadnes forma
Ļoti bieži tiek lietota ar laika apstākli, kas norāda uz nākotni (piemēram i morgen rīt, om to dager pēc divām dienām). Ja runa ir par pārmaiņām un nākotnes nozīme ir saprotama no konteksta, laika apstākļa var arī nebūt.
Kristi reiser til Madagaskar i morgen. Kristi dosies uz Madagaskaru rītdien.
Bedriften flytter til Bærum. Uzņēmums pārcelsies uz Bērumu.
Nākotnes nozīmes izteikšanai bieži lieto darbības vārdus å få un å bli tagadnē, jo šie vārdi izsaka pārmaiņas, tapšanu. Lai izteiktu tagadnes nozīmi, lieto å ha un å være.
Det blir sikkert mange mennesker på sommerleiren. – Vasaras nometnē droši vien būs daudz cilvēku.
(Salīdziniet: Det er mange mennesker på sommerleiren. – Vasaras nometnē ir daudz cilvēku.)
Han får antakeligvis mye å gjøre i den nye jobben. – Jaunajā darbā viņam droši vien būs daudz darāmā.
(Salīdziniet: Han har mye å gjøre i den nye jobben. – Jaunajā darbā viņam ir daudz darāmā.)
3) Modālie darbības vārdi skal un vil
Tos lieto kopā ar darbības vārdu nenoteiksmes formā bez nenoteiksmes rādītāja (å):
Skal lieto, runājot par paša vai citu plāniem vai notikumiem.
Marius skal jobbe på Humanistisk fakultet. – Marius strādās Humanitārajā fakultātē (Marium ir jau līgums ar universitāti).
Barna skal være her i en uke. Bērni šeit paliks vienu nedēļu. (tā tas ir ieplānots)
Vil izsaka nākotnes darbību, kas no cilvēka gribas nav atkarīga. Vil ar nenoteiksmi lieto, ja vēlas izteikt savus pieņēmumus par to, kas notiks nākotnē. Vil lieto vairāk rakstu valodā, sarunvalodā biežāk šādos gadījumos lieto kommer til å.
Det vil sikkert gå bra. Gan jau ies labi.
Det vil nok regne i morgen. Rīt laikam līs.
Modālie darbības vārdi
Modālos darbības vārdus lieto kopā ar darbības vārdu nenoteiksmes formā bez nenoteiksmes rādītāja å.
| Nenoteiksme (infinitiv) | Vienkāršā tagadne (presens) | Vienkāršā pagātne (preteritum) | Saliktā tagadne (perfektum) |
| å skulle | skal | skulle | har skullet |
| å kunne | kan | kunne | har kunnet |
| å måtte | må | måtte | har måttet |
| å ville | vil | ville | har villet |
| å burde | bør | burde | har burdet |
| å tørre | tør | torde/turte | har tort/turt |
skal
izsaka 1) nākotnes plānus, 2) nepieciešamību, kas izriet no kādas personas gribas, vai 3) citas personas teiktā atstāstījumu.
1) Andrej skal på norskkurs i kveld. Andrejs šovakar apmeklēs norvēģu valodas kursus.
2) Du skal spise opp grøten din! Tev jāizēd putra!
3) Han skal ha truet henne med en gulrot. Viņš esot draudējis viņai ar burkānu.
kan (var, prot)
izsaka 1) iespēju, 2) spējas, iemaņas vai zināšanas, 3) atļauju.
1) Jeg kan hjelpe deg. Es varu tev palīdzēt
2) Vilis kan ikke strikke. Vilis neprot adīt.
3) Kan man røyke her? Vai šeit drīkst smēķēt?
må (vajag)
izsaka: 1) nepieciešamību, 2) loģiskus secinājumus, 3) atļauju (šādos teikumos parasti lieto arī apstākļa vārdus gjerne ‘labprāt’ un bare ’tikai’)
1) Andrej må gå på norskkurs i fritiden. Andrejam brīvajā laikā jāapmeklē norvēģu valodas kursi.
2) Toget må være forsinket (ettersom det ennå ikke er kommet). – Vilciens laikam kavējas (jo tas vēl nav pienācis).
3) Du må bare spise. Tu droši vari ēst.
vil (grib)
1) izsaka vēlēšanos, gribu, 2) izsaka nākotni, kas nav saistīta ar personas gribu (skat.iepriekš)
1) Hva vil du gjøre i kveld? Ko tu šovakar gribi darīt?
2) Arbeidet vil bli vanskelig. Darbs droši vien būs grūts.
bør (vajadzētu)
Izsaka ieteikumu un ir mazāk kategorisks nekā må un skal.
Du bør spise mer frukt. Tev vajadzētu ēst vairāk augļu.
Han burde slutte å røyke. Viņam vajadzētu atmest smēķēšanu.
tør (uzdrīkstas)
Izsaka uzdrīkstēšanos kaut ko darīt (pārvarot bailes) vai uzdrošināšanos un atļaušanos kaut ko teikt vai apgalvot.
Jeg tør ikke gå alene om natta. Es neuzdrīkstos naktīs staigāt viena.
Hva gjør dere her, om jeg tør spørre? Ko jūs te darāt, ja drīkst jautāt?
skulle
Tiek lietots 1) kā pagātnes forma no “skal” 2) kā ieteikums 3) aprakstot kaut ko, kam būtu bijis jānotiek.
1) Jeg skulle levere oppgaven på mandag. Man bija jānodod darbs pirmdien.
2) Skulle vi ikke snakke med ham først? Vai mums nevajadzētu ar viņu vispirms parunāt?
3) Vi skulle bo hos dem i helga, men de forandret planene sine. Bija paredzēts, ka mēs pie viņem dzīvosim nedēļas nogalē, bet viņi mainīja savus plānus.
kunne
Lieto 1) kā pagātnes formu no “kan” 2) lai pieklājīgi ko palūgtu 3) lai izteiktu kaut ko, ko būtu varēts izdarīt.
1) Da jeg var liten, kunne jeg stå på hodet. Kad biju mazs, es varēju stāvēt uz galvas.
2) Kunne du hjelpe meg med flyttingen? Vai tu varētu man palīdzēt ar pārvākšanos?
3) Du kunne jo ha spurt meg! Tu būtu varējis man pajautāt!
måtte
Lieto galvenokārt, lai izteiktu pagātni no “må”
Jeg måtte vise legitimasjonen. Man vajadzēja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
ville
Lieto 1) kā “vil” pagātnes formu 2) lai izteiktu varbūtēju situāciju
1) Han ville snakke med meg i forrige uke. Viņš gribēja ar mani runāt pagājušnedēļ.
2) Og hva ville du ha gjort i en sånn situasjon? Ko tu būtu darījis šādā situācijā?
burde
Lieto galvenokārt, lai ieteiktu kādu rīcību; ieteikums ir piesardzīgāks nekā “bør”:
Du burde kjøre litt saktere. Tev vajadzētu braukt lēnāk.
Modālie darbības vārdi un mērķtiecīga kustība
Ja aiz modālā darbības vārda seko vietas apstāklis, bieži nelieto citu darbības vārda:
Tatjana skal på fødeklinikken. Tatjana dosies uz dzemdību namu.
Hun vil til Sverige Viņa grib (aizceļot) uz Zviedriju.
Han må på jobben snart. Viņam drīz vajag iet uz darbu.
Ciešamā kārta (Passiv)
Ciešamo kārtu izsaka divos veidos:
1) ar vārdu å bli vai å være un pagātnes divdabi
Saliktās ciešamās kārtas formas ar bli uzsver pašu darbību, procesu, turpretim formas ar være – darbības rezultātu. Tādas pašas nozīmes piemīt ciešamās kārtas formām ar tikt un būt latviešu valodā. Norvēģu valodas salikto ciešamās kārtas formu sastāvā var iesaistīt arī palīgdarbības vārdu ha.
| Procesa nozīme | Rezultāta nozīme | ||
| Blir spist Ble spist | Tiek ēsts Tika ēsts | Er spist (opp) Var spist (opp) | Ir (ap)ēsts Bija (ap)ēsts |
| Har blitt spist Hadde blitt spist | Ir ticis ēsts Bija (/būtu) ticis ēsts | Har vært spist (opp) Hadde vært spist (opp) | Ir bijis (ap)ēsts Bija (/būtu) bijis (ap)ēsts |
Ja vēlas norādīt darbības darītāju, ciešamās kārtas formai ar prievārda av palīdzību beigās pievieno darītāju:
Pølsen ble spist opp av hunden hennes. – Desu apēda viņas suns (burtiski – Desa tika apēsta no viņas suņa)
Oppgavene blir lagd av læreren vår. – Uzdevumus sagatavo mūsu skolotāja. (Burtiski: Uzdevumi tiek gatavoti no mūsu skolotāja).
2) darbības vārda nenoteiksmes formai pievienojot galotni –s (s-passiv)
Šo formu lieto tagadnē un nenoteiksmē, diezgan bieži pēc modālajiem darbības vārdiem skal, kan, bør, må. Tā visbiežāk ir sastopama noteikumos, lietošanas instrukcijās un receptēs.
Tagadne:
Kaken stekes i 50 minutter. Kūka ir jācep 50 minūtes.
Sykkel selges billig. Lēti pārdod divriteni.
Modālais darbības vārd. + nenoteiksme:
Bilen kan ikke repareres Auto nevar salabot.
Døren skal stenges klokka 21.00. Durvis jāaizslēdz pulksten 21.00.
Darbības vārdi ar galotni –s
Daļa darbības vārdu beidzas ar galotni –s, taču tiem nav ciešamās kārtas nozīme.
Visbiežāk šos darbības vārdus lieto nenoteiksmes un tagadnes formās, kas sakrīt. Taču daļu no tiem lieto arī pagātnē un dažkārt arī saliktajā pagātnē.
| Nenoteiksme / Tagadne | Pagātne | Saliktā tagadne | Nenoteiksmes tulkojums |
| synes | syntes | har synes | uzskatīt, domāt |
| lykkes | lyktes | har lykkes | izdoties, laimēties |
| finnes / fins | fantes | eksistēt | |
| skyldes | skyldtes | būt par cēloni | |
| trives | trivdes | har trives | justies labi |
| skilles | skiltes | har skiltes | šķirties |
| Ar šiem darbības vārdiem teikuma priekšmetam jābūt daudzskaitlī (mēs, jūs, viņi, viņas): | |||
| møtes | møttes | har møttes | satikties |
| treffes | traffes | satikties | |
| sees /ses | såes | redzēties | |
| snakkes | snaktes | sarunāties | |
Han synes at filmen var bra. Viņš uzskata, ka filma ir laba.
Tatjana trives i Norge. Tatjana jūtas labi Norvēģijā.
Ulykken skyldes den glatte veien. Nelaimes cēlonis bija slidenais ceļš.
Vi ses i morgen! Redzamies rīt!
Atgriezeniskie darbības vārdi (Refleksive verb)
Latviešu valodā atgriezeniskumu norāda galotne –ties, taču norvēģu valodā lieto atgriezenisko vietniekvārdu seg, kas lokās personā un skaitlī. Vienskaitļa un daudzskaitļa pirmajā un otrajā personā seg locījums sakrīt ar vietniekvārda objekta formu, taču trešajā personā tas saglabājas kā seg.
Dažu atgriezenisko darbības vārdu piemēri:
Å glede seg – priecāties, å skynde seg – steigties, å konsentrere seg – koncentrēties, å kjede seg – garlaikoties, å oppføre seg – uzvesties, å forelske seg – iemīlēties.
Locīšanas piemērs:
Jeg gleder meg. Es priecājos.
Du gleder deg. Tu priecājies.
Han gleder seg. Viņš priecājas.
Hun gleder seg. Viņa priecājas.
Vi gleder oss. Mēs priecājamies.
Dere gleder dere. Jūs priecājaties.
De gleder seg. Viņi / Viņas priecājas.