Oratastic

Darbības vārdi (Verb)

OratasticNorsk grammatikk▸ Darbības vārdi (Verb)

Darbības vārdi

Verb

Darbības vārdi nosauc darbības, procesus, stāvokļus: lese ’lasīt’, føle ‘just’, sitte ‘sēdēt’.

Latviešu valodā darbības vārda formas viena laika ietvaros mainās personā un skaitlī (es lasu, tu lasi, mēs lasām), turpretim norvēģu valodā atšķirības nav (jeg leser, du leser, vi leser).

Nenoteiksme

Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme (Infinitiv). Tā atbild uz jautājumu „Ko darīt?” Nenoteiksmes formas lielākoties, bet ne vienmēr, beidzas ar galotni –e.

Norvēģu valodā nenoteiksmi gandrīz vienmēr lieto kopā ar nenoteiksmes rādītāju å (līdzīgi kā vārdiņš to angļu valodā un zu vācu valodā):

Jeg liker å lese bøker.

Man patīk lasīt grāmatas.

De pleier å sykle til jobben. – Viņi mēdz braukt ar riteni uz darbu.

Hun ønsker å bo i Norge. – Viņa vēlas dzīvot Norvēģijā.

Taču nenoteiksmes rādītāju å nelieto aiz modālajiem darbības vārdiem (skal, vil, kan, må, bør, tør) un får:

Barna kan klatre opp på fjellet. – Bērni var uzkāpt kalnā.

Agnieszka vil bo i en større leilighet. – Agņeška grib dzīvot lielākā dzīvoklī.

Du . – Tev jāiet.

Tagadne

Vienkāršās tagadnes formu norvēģu valodā veido, nenoteiksmes formas -e vietā pievienojot galotni er vai r.

Nenoteiksme Tagadne
å kaste mest kaster metu, met utt.
å hoppe lēkt hopper lecu, lec utt.
å snakke runāt snakker runāju, runā utt.
å bo dzīvot (mitināties) bor dzīvoju, dzīvo utt.

Izņēmumi:

 Nenoteiksme Tagadne 
 å værebūteresmu, esi, ir, esam, esat
å gjøredarītgjørdaru, dari, dara, darām, darāt
å vitezinātvetzinu, zini, zina, zinām, zināt
å spørrejautātspørjautāju, jautā, jautājam, jautājat
Modālie d.v.å skulleskalizsaka nākotnes plānu, nepieciešamību
å villegribētvilgribu, gribi, grib, gribam, gribat
å kunnevarēt, prastkanvaru, vari, var, varam, varat
å måtteizsaka nepieciešamību, jā- …
å burdebørizsaka ieteikumu, ko vēlamu (vajadzētu)
å tørreuzdrīkstētiestøruzdrīkstos, uzdrīksties utt.

Piemēri:

Henrik vet ikke om de kommer i dag. – Henriks nezina, vai viņi nāks šodien.

Henrik vil vite om de kommer i dag. – Henriks grib zināt, vai viņi nāks šodien.

Agnieszka er syk. – Agņeška ir slima

Det er deprimerende å være syk.

Ir nomācoši būt slimam.

Tagadnes lietojums norvēģu valodā ir līdzīgs kā latviešu. Taču norvēģu valodā biežāk lieto tagadnes formu, runājot par nākotni. Vai nu to saprot no konteksta vai arī tiek lietotas laika norādes, kā, piemēram, ”pēc divām stundām”, ”nākamgad” utt.

De kommer i kveld. – Viņi ieradīsies šovakar.

Konserten begynner om en halv time. – Koncerts sāksies pēc pusstundas.

Pavēles izteiksme (imperativ)

Pavēles izteiksme izsaka pavēli, lūgumu, aicinājumu.

Lielākajai daļai darbības vārdu pavēles izteiksmes formu veido, atmetot nenoteiksmes galotni -e.

Nenoteiksme Pavēles izteiksme
å snakke runāt snakk (norsk)! runā/runājiet (norvēģu valodā)!
å gjøre darīt gjør (leksene)! izdari/izdariet (mājasdarbus)!

Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē nebeidzas ar -e, pavēles izteiksmes forma sakrīt ar nenoteiksmi.

Nenoteiksme Pavēles izteiksme
å gå iet gå! ej! ejiet!
å se redzēt, skatīties se! skaties! skatieties!

Pavēles izteiksmi lieto arī ko novēlot:

Ha en fin helg! – Lai tev jauka nedēļas nogale!

Vienkāršā pagātne (Preteritum) un Saliktā tagadne (Perfektum)

Norvēģu valodas darbības vārdus var iedalīt vairākās grupās atkarībā no to locīšanas pagātnes un saliktās tagadnes formās.

Latviešu valodā salikto tagadni veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē (piemēram, esmu, esi, ir) un pagātnes divdabja (dziedājis, rakstījis, strādājis), piemēram, viņš ir dziedājis korī. Norvēģu valodā to veido no palīgdarbības vārda ha un pagātnes divdabja:

Hun har jobbet i Norge. – Viņa ir strādājusi Norvēģijā.

Henrik har sunget i kor. – Henriks ir dziedājis korī.

Han har skrevet åtte dårlige bøker og en god.

Viņš ir uzrakstījis astoņas sliktas grāmatas un vienu labu.

Tāpat kā ar vienkāršo tagadni, darbības vārds netiek locīts saskaņā ar dzimti un skaitli kā tas ir latviešu valodā:

Jeg leste, du leste, hun leste, vi leste osv. – es lasīju, tu lasīji, viņa lasīja, mēs lasījām utt.

Jeg har lest boka, du har lest boka, vi har lest boka – es esmu lasījis/lasījusi grāmatu, tu esi lasījis/lasījusi grāmatu, mēs esam lasījuši/lasījušas grāmatu

1. grupa (v1)

Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni –et vai –(pēc brīvas izvēles, taču -a galotne ir vairāk izplatīta sarunvalodā, savukārt -et – rakstos)

Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kurš sakrīt ar vienkāršas pagātnes formu – ar galotni –et vai –a.

Šādi tiek locīta lielākā daļa darbības vārdu, kuros ir divi blakus esoši līdzskaņi.

Nenoteiksme Pagātne Pagātnes divdabis Nenoteiksmes tulkojums
å vaske vasket / vaska mazgāja vasket / vaska mazgājis, mazgāts mazgāt
å snakke snakket / snakka runāja snakket / snakka runājis, runāts runāt
å våkne våknet / våkna pamodās våknet / våkna pamodies mosties
å handle handlet / handla iepirkās handlet / handla iepircies, iepirkts iepirkties
å bytte byttet / bytta apmainīja byttet / bytta apmainījis, apmainīts mainīt, apmainīt

2. grupa (v2)

Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni –te. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes galotnes –e vietā izmantojot galotni –t.

Nenoteiksme Pagātne Pagātnes divdabis Nenoteiksmes tulkojums
å lese leste lasīja lest lasījis, lasīts lasīt
å høre hørte dzirdēja hørt dzirdējis, dzirdēts dzirdēt, klausīties
å invitere inviterte ielūdza invitert ielūdzis, ielūgts uzaicināt
å reparere reparerteremontēja reparert remontējis, remontēts labot
å trenge trengte vajadzēja trengt vajadzējis, vajadzēts vajadzēt

Līdzīgi tiek locīta daļa darbības vārdu, kuros ir dubultais līdzskanis (nn, mm, ll), bet pagātnes un saliktās tagadnes formās viens no vienādajiem līdzskaņiem pazūd:

Nenoteiksme Pagātne Pagātnes divdabis
å begynne sākts begynte uzsāka begynt uzsācis, uzsākts
å glemme aizmirst glemte aizmirsa glemt aizmirsis, aizmirsts
å bestille pasūtināt bestilte pasūtināja bestilt pasūtinājis, pasūtināts

3. grupa (v3)

Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni –de. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes galotnes –e vietā izmantojot galotni –d.

Bieži vien šādi loka darbības vārdus, kuru pagātnes celms beidzas ar v, g vai ei (leve, lage, pleie)

Nenoteiksme Pagātne Pagātnes divdabis
å leve dzīvot levde dzīvoja levd dzīvojis, dzīvots
å prøve mēģināt prøvde mēģināja prøvd mēģinājis, mēģināts
å lage gatavot lagde gatavoja lagd gatavojis, gatavots
å leie īrēt leide īrēja leid īrējis, īrēts
å dø mirt de nomira dd nomiris

4. grupa (v4)

Pagātnē pie nenoteiksmes formas pievieno galotni –dde. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes formai pievienojot galotni –dd.

Šādi tiek locīti daudzi darbības vārdi, kuri nenoteiksmes formā beidzas ar citu patskani nekā -e

Nenoteiksme Pagātne Pagātnes divdabis Nenoteiksmes tulkojums
å bo bodde bodd dzīvot, mitināties
å snø snødde snødd snigt
å bety betydde betydd nozīmēt
å tie tidde tidd klusēt
å skje skjedde skjedd notikt

Neregulārie darbības vārdi

Neregulārajos darbības vārdos pagātnes un bieži arī saliktās tagadnes formās notiek patskaņu mija (līdzīgi kā latviešu valodā dot-dodu-devu).

Nenoteiksme Pagātne Pagātnes divdabis Nenoteiksmes tulkojums
å skrive skrev skrevet rakstīt
å bli ble blitt kļūt
å fryse frøs frosset salt, sasalt
å hjelpe hjalp hjulpet palīdzēt
å vinne vant vunnet uzvarēt
å drikke drakk drukket dzert
å synge sang sunget dziedāt
å si sa sagt teikt
å være er vært būt
å legge la lagt likt guļus
å stjele stjal stjålet zagt
å gi ga gitt dot
å se sett redzēt, skatīties
å ta tok tatt ņemt
å gå gikk gått iet
å gjøre gjorde gjort darīt

Vienkāršās pagātnes lietojums

Vienkāršo pagātni lieto līdzīgi kā latviešu valodā.

Han flyttet hit i fjor. – Viņš pārcēlās uz šejieni pērn.

Saliktās tagadnes lietojums

Salikto tagadni, līdzīgi kā latviešu valodā, lieto, lai uzsvērtu pirms runas brīža notikušas darbības rezultātu. Salikto tagadni bieži lieto kopā ar šobrīd vēl aktuālu laika posmu, kā, piemēram, šodien, šonedēļ, šogad (i dag, denne uka, i år).

Hun har ryddet i leiligheten. (Leiligheten er ryddig.)       

Viņa ir sakārtojusi dzīvokli. (Dzīvoklis ir kārtīgs.)

Saliktās tagadnes lietojums norvēģu un latviešu valodā lielā mērā sakrīt, bet latviešu valodā lieto tagadni, nevis salikto tagadni, kad darbība turpinās bez pārtraukuma līdz pat runas brīdim.

Han har bodd her i ett år allerede. (Han bor her fortsatt.)                       

Viņš dzīvo šeit jau vienu gadu. (Viņš joprojām šeit dzīvo.)

Saliktā pagātne

Salikto pagātni veido ar pagātnes formu no å ha (hadde) un pagātnes divdabi, attiecīgi vienīgā atšķirība formas ziņā no saliktās tagadnes ir hadde vārda har vietā.

Salikto pagātni lieto, runājot par darbībām, kas notikušas pirms kādas citas pagātnē minētas darbības:

Da hun kom hjem, hadde de allerede lagt seg.   

Kad viņa atnāca mājās, viņi jau bija aizgājuši gulēt.

Han spurte om Luna hadde bestilt time hos legen.

Viņš pajautāja, vai Luna bija pierakstījusies vizītei pie ārsta.

Nākotne

Norvēģu valodā, atšķirībā no latviešu valodas, nav darbības vārdu nākotnes formas. Tā vietā nākotni, atkarībā no situācijas niansēm, var izteikt citos veidos:

1)     Kommer til å …+ nenoteiksme (infinitiv)

Šī ir bieži lietota forma sarunvalodā.

            Det kommer til å gå bra. – Būs labi.

            Jeg kommer til å savne deg. – Man tevis pietrūks.

2)     Vienkāršās tagadnes forma

Ļoti bieži tiek lietota ar laika apstākli, kas norāda uz nākotni (piemēram i morgen rīt, om to dager pēc divām dienām). Ja runa ir par pārmaiņām un nākotnes nozīme ir saprotama no konteksta, laika apstākļa var arī nebūt.

            Agnieszka reiser til Madagaskar i morgen. – Agņeška dosies uz Madagaskaru rītdien.

            Bedriften flytter til Bærum. – Uzņēmums pārcelsies uz Bērumu.

Nākotnes nozīmes izteikšanai bieži lieto darbības vārdus å få un å bli tagadnē, jo šie vārdi izsaka pārmaiņas, tapšanu. Lai izteiktu tagadnes nozīmi, lieto å ha un å være.

            Det blir sikkert mange mennesker på sommerleiren. – Vasaras nometnē droši vien būs daudz cilvēku.

            (Salīdziniet: Det er mange mennesker på sommerleiren. – Vasaras nometnē ir daudz            cilvēku.)

            Han får antakeligvis mye å gjøre i den nye jobben. – Jaunajā darbā viņam droši vien būs daudz darāmā.

            (Salīdziniet: Han har mye å gjøre i den nye jobben. – Jaunajā darbā viņam ir daudz darāmā.)

3) Modālie darbības vārdi skal un vil

Tos lieto kopā ar darbības vārdu nenoteiksmes formā bez nenoteiksmes rādītāja (å):

Skal lieto, runājot par paša vai citu plāniem vai notikumiem.

Gunnstein skal jobbe på Humanistisk fakultet. – Gunnsteins strādās Humanitārajā fakultātē (Marium ir jau līgums ar universitāti).

Barna skal være her i en uke. – Bērni šeit paliks vienu nedēļu. (tā tas ir ieplānots)

Vil izsaka nākotnes darbību, kas no cilvēka gribas nav atkarīga. Vil ar nenoteiksmi lieto, ja vēlas izteikt savus pieņēmumus par to, kas notiks nākotnē. Vil lieto vairāk rakstu valodā, sarunvalodā biežāk šādos gadījumos lieto kommer til å.

            Det vil sikkert  bra. – Gan jau ies labi.

            Det vil nok regne i morgen. – Rīt laikam līs.

Modālie darbības vārdi

Modālos darbības vārdus lieto kopā ar darbības vārdu nenoteiksmes formā bez nenoteiksmes rādītāja å.

Nenoteiksme (infinitiv) Vienkāršā tagadne (presens) Vienkāršā pagātne (preteritum) Saliktā tagadne (perfektum)
å skulle skal skulle har skullet
å kunne kan kunne har kunnet
å måtte måtte har måttet
å ville vil ville har villet
å burde bør burde har burdet
å tørre tør torde/turte har tort/turt

skal

izsaka 1) nākotnes plānus, 2) nepieciešamību, kas izriet no kādas personas gribas, vai 3) citas personas teiktā atstāstījumu.

            1) Gatis skal på norskkurs i kveld. – Gatis šovakar apmeklēs norvēģu valodas kursus.

            2) Du skal spise opp grøten din! – Tev jāizēd putra!

            3) Han skal ha truet henne med en gulrot. – Viņš esot draudējis viņai ar burkānu.

kan (var, prot)

izsaka 1) iespēju, 2) spējas, iemaņas vai zināšanas, 3) atļauju.

            1) Jeg kan hjelpe deg. – Es varu tev palīdzēt

            2) Henrik kan ikke strikke. – Henriks neprot adīt.

            3) Kan man røyke her? – Vai šeit drīkst smēķēt?

(vajag)

izsaka: 1) nepieciešamību, 2) loģiskus secinājumus, 3) atļauju (šādos teikumos parasti lieto arī apstākļa vārdus gjerne ‘labprāt’ un bare ’tikai’)

            1) Gatis må gå på norskkurs i fritiden. – Gatim brīvajā laikā jāapmeklē norvēģu valodas kursi.

            2) Toget må være forsinket (ettersom det ennå ikke er kommet). – Vilciens laikam kavējas (jo tas vēl nav pienācis).

            3) Du må bare spise. – Tu droši vari ēst.

vil (grib)

1) izsaka vēlēšanos, gribu, 2) izsaka nākotni, kas nav saistīta ar personas gribu (skat.iepriekš)

            1) Hva vil du gjøre i kveld? – Ko tu šovakar gribi darīt?

            2) Arbeidet vil bli vanskelig. – Darbs droši vien būs grūts.

bør (vajadzētu)

Izsaka ieteikumu un ir mazāk kategorisks nekā un skal.

            Du bør spise mer frukt. – Tev vajadzētu ēst vairāk augļu.

            Han burde slutte å røyke. – Viņam vajadzētu atmest smēķēšanu.

tør (uzdrīkstas)

Izsaka uzdrīkstēšanos kaut ko darīt (pārvarot bailes) vai uzdrošināšanos un atļaušanos kaut ko teikt vai apgalvot.

            Jeg tør ikke gå alene om natta. – Es neuzdrīkstos naktīs staigāt viena.

            Hva gjør dere her, om jeg tør spørre? – Ko jūs te darāt, ja drīkst jautāt?

skulle

Tiek lietots 1) kā pagātnes forma no “skal” 2) kā ieteikums 3) aprakstot kaut ko, kam būtu bijis jānotiek.

1) Jeg skulle levere oppgaven på mandag. – Man bija jānodod darbs pirmdien.

2) Skulle vi ikke snakke med ham først? – Vai mums nevajadzētu ar viņu vispirms parunāt?

3) Vi skulle bo hos dem i helga, men de forandret planene sine. – Bija paredzēts, ka mēs pie viņem dzīvosim nedēļas nogalē, bet viņi mainīja savus plānus.

kunne

Lieto 1) kā pagātnes formu no “kan” 2) lai pieklājīgi ko palūgtu 3) lai izteiktu kaut ko, ko būtu varēts izdarīt.

1) Da jeg var liten, kunne jeg stå på hodet. – Kad biju mazs, es varēju stāvēt uz galvas.

2) Kunne du hjelpe meg med flyttingen? – Vai tu varētu man palīdzēt ar pārvākšanos?

3) Du kunne jo ha spurt meg! – Tu būtu varējis man pajautāt!

måtte

Lieto galvenokārt, lai izteiktu pagātni no “må”

Jeg måtte vise legitimasjonen. – Man vajadzēja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

ville

Lieto 1) kā “vil” pagātnes formu 2) lai izteiktu varbūtēju situāciju

1) Han ville snakke med meg i forrige uke. – Viņš gribēja ar mani runāt pagājušnedēļ.

2)  Og hva ville du ha gjort i en sånn situasjon? – Ko tu būtu darījis šādā situācijā?

burde

Lieto galvenokārt, lai ieteiktu kādu rīcību; ieteikums ir piesardzīgāks nekā “bør”:

Du burde kjøre litt saktere. – Tev vajadzētu braukt lēnāk.

Modālie darbības vārdi un mērķtiecīga kustība

Ja aiz modālā darbības vārda seko vietas apstāklis, bieži nelieto citu darbības vārda:

Luna skal på fødeklinikken. – Luna dosies uz dzemdību namu.

Hun vil til Sverige – Viņa grib (aizceļot) uz Zviedriju.

Han må på jobben snart. – Viņam drīz vajag iet uz darbu.

Ciešamā kārta (Passiv)

Ciešamo kārtu izsaka divos veidos:

1) ar vārdu å bli vai å være un pagātnes divdabi

Saliktās ciešamās kārtas formas ar bli uzsver pašu darbību, procesu, turpretim formas ar være – darbības rezultātu. Tādas pašas nozīmes piemīt ciešamās kārtas formām ar tikt un būt latviešu valodā. Norvēģu valodas salikto ciešamās kārtas formu sastāvā var iesaistīt arī palīgdarbības vārdu ha.

Procesa nozīme Rezultāta nozīme
Blir spist Ble spist Tiek ēsts Tika ēsts Er spist (opp) Var spist (opp) Ir (ap)ēsts Bija (ap)ēsts
Har blitt spist Hadde blitt spist   Ir ticis ēsts Bija (/būtu) ticis ēsts Har vært spist (opp) Hadde vært spist (opp) Ir bijis (ap)ēsts Bija (/būtu) bijis (ap)ēsts

Ja vēlas norādīt darbības darītāju, ciešamās kārtas formai ar prievārda av palīdzību beigās pievieno darītāju:

Pølsen ble spist opp av hunden hennes. – Desu apēda viņas suns (burtiski – Desa tika apēsta no viņas suņa)

Oppgavene blir lagd av læreren vår. – Uzdevumus sagatavo mūsu skolotāja. (Burtiski: Uzdevumi tiek gatavoti no mūsu skolotāja)

2) darbības vārda nenoteiksmes formai pievienojot galotni –s (s-passiv)

Šo formu lieto tagadnē un nenoteiksmē, diezgan bieži pēc modālajiem darbības vārdiem skal, kan, bør, må. Tā visbiežāk ir sastopama noteikumos, lietošanas instrukcijās un receptēs.

Tagadne:

Kaken stekes i 50 minutter. – Kūka ir jācep 50 minūtes.

Sykkel selges billig.

Lēti pārdod divriteni.

Modālais darbības vārd. + nenoteiksme:

Bilen kan ikke repareres. Auto nevar salabot.

Døren skal stenges klokka 21.00. – Durvis jāaizslēdz pulksten 21.00.

 

Darbības vārdi ar galotni –s

Daļa darbības vārdu beidzas ar galotni –s, taču tiem nav ciešamās kārtas nozīme.

Visbiežāk šos darbības vārdus lieto nenoteiksmes un tagadnes formās, kas sakrīt. Taču daļu no tiem lieto arī pagātnē un dažkārt arī saliktajā pagātnē.

Nenoteiksme / Tagadne Pagātne Saliktā tagadne Nenoteiksmes tulkojums
synes syntes har synes uzskatīt, domāt
lykkes lyktes har lykkes izdoties, laimēties
finnes / fins fantes eksistēt
skyldes skyldtes būt par cēloni
trives trivdes har trives justies labi
skilles skiltes har skiltes šķirties
Ar šiem darbības vārdiem teikuma priekšmetam jābūt daudzskaitlī (mēs, jūs, viņi, viņas):
møtes møttes har møttes satikties
treffes traffes satikties
sees /ses såes redzēties
snakkes snaktes sarunāties

Han synes at filmen var bra. – Viņš uzskata, ka filma ir laba.

Luna trives i Norge. – Luna jūtas labi Norvēģijā.

Ulykken skyldes den glatte veien. – Nelaimes cēlonis bija slidenais ceļš.

Vi ses i morgen! – Redzamies rīt!

Atgriezeniskie darbības vārdi (Refleksive verb)

Latviešu valodā atgriezeniskumu norāda galotne –ties, taču norvēģu valodā lieto atgriezenisko vietniekvārdu seg, kas lokās personā un skaitlī. Vienskaitļa un daudzskaitļa pirmajā un otrajā personā seg locījums sakrīt ar vietniekvārda objekta formu, taču trešajā personā tas saglabājas kā seg.

Dažu atgriezenisko darbības vārdu piemēri:

Å glede seg – priecāties, å skynde seg – steigties, å konsentrere seg – koncentrēties, å kjede seg – garlaikoties, å oppføre seg – uzvesties, å forelske seg – iemīlēties.

Locīšanas piemērs:

Jeg gleder meg. – Es priecājos.

Du gleder deg. – Tu priecājies.

Han gleder seg. – Viņš priecājas.

Hun gleder seg. – Viņa priecājas.

Vi gleder oss. – Mēs priecājamies.

Dere gleder dere. – Jūs priecājaties.

De gleder seg. – Viņi / Viņas priecājas.

Innhold