Oratastic

Apstākļa vārdi (Adverb)

OratasticNorsk mingrammatikk▸ Apstākļa vārdi (Adverb)

Apstākļa vārdi

Adverb

Apstākļa vārdi jeb adverbi ir vārdi, kas nosauc darbības, stāvokļa vai procesa pazīmi vai arī pazīmes pazīmi: å løpe fort – ātri skriet’, veldig god  ļoti labs’.

Pēc nozīmes apstākļa vārdus var iedalīt vairākās grupās:

  1. Laika apstākļa vārdi

aldri – nekad

alltid – vienmēr

da – tad

før – agrāk

først – vispirms

nå – tagad

sjelden – reti

foreløpig – pagaidām

fremdeles – joprojām

igjen – atkal

lenge – ilgi

ofte – bieži

samtidig – vienlaikus

straks – tūlīt

allerede – jau

ennå – vēl

fortsatt – joprojām

sent – vēlu

snart – drīz

så – tad, pēc tam

tidlig – agri, laicīgi

  1. Veida apstākļa vārdi

Bieži vien tie sakrīt ar īpašības vārda nenoteiksmes formu.

bra – labi

sånn – šādi

slik – šādi

annerledes – citādāk

ille – slikti

fort – ātri

pent – skaisti

stygt – neglīti

riktig – pareizi

lykkelig – laimīgi

tydelig – skaidri

raskt – ātri

  1. Vietas un virziena apstākļa vārdi
Vietas Virziena

her – šeit

der – tur

hjemme – mājās

ute – ārā, laukā

inne – iekšā

oppe – augšā

nede – lejā

borte – projām

framme – galamērķī (priekšā)

hit – šurp

dit – turp

hjem – mājup, uz mājām

ut – ārā, uz āru, laukā

inn – iekšup

opp – augšup

ned – lejup

bort – prom

fram – (uz priekšu)

Virziena apstākļa vārdi ir saistīti ar kustību, savukārt vietas – ar statisku atrašanās vietu:

Han er hjemme. – Viņš ir mājās.

Han går hjem. – Viņš iet mājup.

            Barna leker ute. – Bērni spēlējas ārā.

            De skal ut. – Viņi dosies ārā.

  1. Mēra apstākļa vārdi

Mēra apstākļa vārdi paskaidro īpašības vārdus vai citus apstākļa vārdus: ganske pendiezgan skaists’, veldig / svært storļoti liels’, nokså bradiezgan labs’ / ‘labi’, altfor myepārāk daudz’.

   litt – mazlietmye – daudz
   altfor – pārāknesten – gandrīz
   enda – vēlnok – pietiekami (daudz)
   meget – ļotinokså – diezgan
   ganske – diezganveldig – ļoti
   heller – drīzāk, labākstort – daudz
   helt – pilnīgisvært – ļoti
   aldeles – pavisam, visnotaļså – tik

Mēra apstākļa vārdi mye, enda un stort modificē īpašības vārdu pārākajā pakāpē: mye større – ‘daudz lielāks’, enda snillere – ‘vēl laipnāks’, han er ikke stort eldre en meg – ‘viņš nav daudz vecāks par mani’.

5. Apstākļa vārdi, kas izsaka dažādas apgalvojuma ticamības pakāpes

sikkert – droši vien, laikam, noteikti

antakelig – droši vien

nok – laikam, droši vien

kanskje – varbūt

muligens – iespējams

vel – laikam

neppe – diez vai

sikkert ikke – droši vien ne

Hun kommer neppe tilbake – Diez vai viņa atgriezīsies
  1. Nolieguma apstākļa vārdi

Noliegumu izsaka ar nolieguma apstākļa vārdu ikke, kas nozīmē ne (nav)’, ‘ne-‘.

            Gunnstein er ikke gift. – Gunnsteins nav precējies.

            Hun spiser ikke kjøtt. – Viņa neēd gaļu.

Noliegumu izsaka arī laika nozīmes apstākļa vārds aldri‘nekad’.

            De har aldri vært i Kina. – Viņi nekad nav bijuši Ķīnā.

Ja jā/nē jautājumā ir ietverts nolieguma apstākļa vārds ikke, iespējami nevis tradicionālie ja/nei atbilžu varianti, bet gan jo/nei:

            Drikker du ikke kaffe? – Vai tu nedzer kafiju?

Jo, jeg drikker kaffe.

Nei, jeg drikker ikke kaffe.

  1. Citi apstākļa vārdi
   akkurat – tieši    heldigvis – par laimi
   bare – tikai    imidlertid – tomēr
   da – taču, tomēr    jo – taču
   dessuten – turklāt    likevel – tomēr
   dessverre – diemžēl    nettopp – tieši
   egentlig – īstenībā, patiesībā    også – arī
   forhåpentligvis – cerams    særlig – sevišķi
   forresten – starp citu

Innhold