Apstākļa vārdi (Adverb)
Apstākļa vārdi jeb adverbi ir vārdi, kas nosauc darbības, stāvokļa vai procesa pazīmi vai arī pazīmes pazīmi: å løpe fort ‘ātri skriet’, veldig god ‘ļoti labs’.
Pēc nozīmes apstākļa vārdus var iedalīt vairākās grupās:
- Laika apstākļa vārdi
aldri – nekad alltid – vienmēr da – tad før – agrāk først – vispirms nå – tagad sjelden – reti |
foreløpig – pagaidām fremdeles – joprojām igjen – atkal lenge – ilgi ofte – bieži samtidig – vienlaikus straks – tūlīt |
allerede – jau ennå – vēl fortsatt – joprojām sent – vēlu snart – drīz så – tad, pēc tam tidlig – agri, laicīgi |
- Veida apstākļa vārdi
Bieži vien tie sakrīt ar īpašības vārda nenoteiksmes formu.
bra – labi sånn – šādi slik – šādi annerledes – citādāk |
ille – slikti fort – ātri pent – skaisti stygt – neglīti |
riktig – pareizi lykkelig – laimīgi tydelig – skaidri raskt – ātri |
- Vietas un virziena apstākļa vārdi
| Vietas | Virziena |
her – šeit der – tur hjemme – mājās ute – ārā, laukā inne – iekšā oppe – augšā nede – lejā borte – projām framme – galamērķī (priekšā) |
hit – šurp dit – turp hjem – mājup, uz mājām ut – ārā, uz āru, laukā inn – iekšup opp – augšup ned – lejup bort – prom fram – (uz priekšu) |
Virziena apstākļi saistīti ar kustību, savukārt vietas – ar statisku atrašanās vietu:
Han er hjemme. (Viņš ir mājās). Han går hjem. (Viņš iet mājup)
Barna leker ute. (Bērni rotaļājas laukā) De skal ut. (Viņi dosies ārā)
- Mēra apstākļa vārdi
Mēra apstākļa vārdi paskaidro īpašības vārdus vai citus apstākļa vārdus: ganske pen – diezgan skaists, veldig / svært stor – ļoti liels, nokså bra – diezgan labs / labi, altfor mye – pārāk daudz.
| litt – mazliet | mye – daudz |
| altfor – pārāk | nesten – gandrīz |
| enda – vēl | nok – pietiekami (daudz) |
| meget – ļoti | nokså – diezgan |
| ganske – diezgan | veldig – ļoti |
| heller – drīzāk, labāk | stort – daudz |
| helt – pilnīgi’ | svært – ļoti |
| aldeles –pavisam; visnotaļ | så – tik |
Mēra apstākļa vārdi mye, enda un stort modificē īpašības vārdu pārākajā pakāpē: mye større ‘daudz lielāks’, enda snillere ‘vēl laipnāks’, han er ikke stort eldre en meg ‘viņš nav daudz vecāks par mani’
5.Apstākļa vārdi, kas izsaka dažādas apgalvojuma ticamības pakāpes
sikkert – droši vien, laikam, noteikti antakelig – droši vien nok – laikam, droši vien kanskje – varbūt | muligens – iespējams vel – laikam neppe – diez vai sikkert ikke – droši vien, ka nē |
| Hun kommer neppe tilbake – Viņa diez vai atgriezīsies. | |
- Nolieguma apstākļa vārdi
Noliegumu izsaka ar nolieguma apstākļa vārdu ikke, kas nozīmē ne (nav), ne–.
Marius er ikke gift. Marius nav precējies.
Hun spiser ikke kjøtt. Viņa neēd gaļu.
Noliegumu izsaka arī laika nozīmes apstākļa vārds aldri – nekad.
De har aldri vært i Kina. Viņi nekad nav bijuši Ķīnā.
Ja jā/nē jautājumā ir ietverts nolieguma apstākļa vārds ikke, iespējami nevis tradicionālie ja/nei atbilžu varianti, bet gan jo/nei:
Drikker du ikke kaffe? Vai tu nedzer kafiju?
Jo, jeg drikker kaffe.
Nei, jeg drikker ikke kaffe.
- Citi apstākļa vārdi
| akkurat – tieši | heldigvis – par laimi |
| bare – tikai | imidlertid – tomēr |
| da – taču, tomēr | jo – taču |
| dessuten – turklāt | likevel – tomēr |
| dessverre – diemžēl | nettopp – tieši |
| egentlig – īstenībā, patiesībā | også – arī |
| forhåpentligvis – cerams | særlig – sevišķi |
| forresten – starp citu |