Īpašības vārdi (Adjektiv)
Īpašības vārdi norvēģu valodā, tāpat kā latviešu valodā, tiek locīti dzimtē un skaitlī, kā arī tiem ir nenoteikās un noteiktās formas. Nenoteiktajā formā sieviešu un vīriešu dzimtē īpašības vārdiem ir to pamatforma, bet nekatrajā dzimtē tie bieži vien iegūst galotni –t vai –tt. Daudzskaitļa forma visām dzimtēm ir vienāda. Lielākajā daļā gadījumu īpašības vārds daudzskaitlī iegūst galotni –e. Īpašības vārda noteiktā forma gandrīz vienmēr visās dzimtēs un skaitļos ir vienāda.
Īpašības vārdus iedala vairākās grupās atkarībā no to locīšanas.
Īpašības vārdu locīšana nenoteiktajā formā
A1 grupas īpašības vārdu locīšana ir vistradicionālākā un vienkāršākā; nekatrajā dzimtē pievieno galotni –t un daudzskaitlī –e
| a1 | |||
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
en god film (laba filma) en høy mann (garš vīrietis) en våt hund (slapjš suns) | ei god roman (labs romāms) ei høy kvinne (gara sieviete) ei våt eng (slapja pļava) | et godt dikt (labs dzejolis) et høyt fjell (augsts kalns) et vått håndkle (slapjš dvielis) | gode mennesker (labi cilvēki) høye hus (augstas mājas) våte klær (slapjas drēbes) |
A1 principam līdzīgi lokāmos vārdus var iedalīt trīs lielās grupās:
1) tie, kuri nekatrajā dzimtē iegūst –tt
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
en ny kåpe (jauns mētelis) en blå genser (zils džemperis) en grå dag (pelēka diena) | ei ny lue (jauna cepure) ei blå jakke (zila jaka) ei grå skjorte (pelēks krekls) | et nytt skjerf (jauna šalle) et blått lys (zila gaisma) et grått tak (pelēks jumts) | nye votter (jauni dūraiņi) blåesokker (zilas zeķes) gråestøvler (pelēki zābaki) |
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
stygg (neglīts) snill (laipns) grønn (zaļš) tykk (biezs; resns) | stygg snill grønn tykk | stygt snilt grønt tykt | stygge snille grønne tykke |
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
slem (ļauns) morsom (jautrs) | slem morsom | slemt morsomt | slemme morsomme |
| a2 | |||
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
nydelig praktisk norsk svart | nydelig praktisk norsk svart | nydelig praktisk norsk svart | nydelige praktiske norske svarte |
A3 grupas īpašības vārdi (lielākoties tie beidzas ar –e, -a vai -u) visās formās ir nemainīgi.
| a3 | |||
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
bra spennende sjalu | bra spennende sjalu | bra spennende sjalu | bra spennende sjalu |
| a5 | |||
| entall | flertall | ||
| hankjønn | hunkjønn | intetkjønn | |
åpen gammel* vakker* | åpen gammel vakker | åpent gammelt vakkert | åpne gamle vakre |
Īpašības vārdi noteiktajā formā
Īpašības vārdus noteiktajā formā lieto kopā ar lietvārdu noteiktajā formā un lietvārda dzimtei un skaitlim atbilstošu norādāmo vietniekvārdu (den, det, de). Īpašības vārda noteiktā formā visās dzimtēs un skaitļos ir vienāda un tā atbilst īpašības vārda nenoteiktās formas daudzskaitlim:
| Vīriešu dzimte (hankjønn) | Sieviešu dzimte (hunkjønn) | Nekatrā dzimte (intetkjønn) | Daudzskaitlis (flertall) |
| den gamle mannen | den gamle kvinna | det gamle huset | de gamle husene |
| den røde bilen | den røde veska | det røde teppet | de røde vottene |
| den snille gutten | den snille jenta | det snille barnet | de snille damene |
Arī īpašības vārds vispārākajā pakāpē (superlativ; skat. nākamajā lapā) jālieto kopā ar norādāmo vietniekvārdu un lietvārdu noteiktajā formā:
det eldste huset visvecākā māja
den største butikken vislielākais veikals
Īpašības vārdi hel (vesels, viss) un halv (puse) noteiktajā formā lietojami kopā ar lietvārdu noteiktajā formā, taču izpaliek norādāmais vietniekvārds (den, det, de) pirms tiem:
| Nenoteiktā forma (ubestemt form) | Noteiktā forma (bestemt form) |
| en hel uke (vesela nedēļa) | hele uka |
| et helt år (vesels gads) | hele året |
| ei halv flaske (puse pudeles) | halve flaska |
| et halvt program (puse programmas) | halve programmet |
Īpašības vārdiem liten (mazs) un annen (cits) ir specifiska locīšana gan nenoteiktajā, gan noteiktajā formā:
| Nenoteiktā forma (ubestemt form) | Noteiktā forma (bestemt form) | |
| hankjønn | en liten gutt | den lille gutten |
| hunkjønn | ei lita jente | den lille jenta |
| intetkjønn | et lite hus | det lille huset |
| flertall | små jenter | de små jentene |
| Nenoteiktā forma (ubestemt form) | Noteiktā forma (bestemt form) | |
| hankjønn | en annen kveld | den andre kvelden |
| hunkjønn | ei anna jente | den andre jenta |
| intetkjønn | et annet sted | det andre stedet |
| flertall | andre studenter | de andre studentene |
Īpašības vārdu noteiktās formas lietošanas situācijas ir līdzīgas kā lietvārdiem noteiktajā formā (atkārtoti pieminot vai ja no konteksta ir skaidrs, par ko ir runa) un ir viegli saprotamas, jo šāda forma ir sastopama arī latviešu valodā:
På veien hjem traff jeg ei lita jente. Den lille jenta spurte meg hva klokken var. Mājupceļā satiktu mazu meitenīti. Mazā meitenīte jautāja, cik ir pulkstenis.
Salīdzināmās pakāpes
Pārāko pakāpi (komparativ)veido, pievienojot īpašības vārda pamatformai (positiv) galotni –ere, un vispārāko pakāpi (superlativ) veido, pamatformai pievienojot –est.
Ja īpašības vārds pamatformā beidzas ar –ig, tad vispārākajā pakāpē tas iegūst galotni –st.
Ja īpašības vārds beidzas ar –el, -er vai –en, tad pārākajā un vispārākajā pakāpē pazūd e tā saknē, kā arī noīsināas viens no dubultajiem līdzskaņiem, ja tādi ir.
Pārākā un vispārākā pakāpe, atšķirībā no latviešu valodas, ir vienāda visās dzimtēs un skaitļos.
| Pamata pakāpe (positiv) | Pārākā pakāpe (komparativ) | Vispārākā pakāpe (superlativ) |
varm (silts) tykk (resns) | varmere (siltāks) tykkere (resnāks) | varmest (vissiltākais) tykkest (visresnākais) |
deilig (brīnišķīgs) billig (lēts) | deiligere (brīnišķīgāks) billigere (lētāks) | deiligst (visbrīnišķīgākais) billigst (vislētākais) |
enkel (vienkāršs) vakker (skaists) sulten (izsalcis) | enklere (vienkāršāks) vakrere (skaistāks) sultnere (izsalkušāks) | enklest (visvienkāršākais) vakrest (visskaistākais) sultnest (visizsalkušākais) |
Daļai īpašības vārdu (kas beidzas ar –isk, -ete, daļai svešvārdu, divdabjiem), pārāko un vispārāko pakāpi veido, pirms pamatformas pievienojot mer un mest:
| Pamata pakāpe (positiv) | Pārākā pakāpe (komparativ) | Vispārākā pakāpe (superlativ) |
| praktisk (praktisks) | mer praktisk | mest praktisk |
| rotete (nekārtīgs) | mer rotete | mest rotete |
| interessant (interesants) | mer interessant | mest interessant |
| spennende (aizraujošs) | mer spennende | mest spennende |
| kjent (pazīstams) | mer kjent | mest kjent |
| Pamata pakāpe (positiv) | Pārākā pakāpe (komparativ) | Vispārākā pakāpe (superlativ) |
| god (labs) | bedre (labāks) | best (vislabākais) |
| ille (slikts) | verre (sliktāks) | verst (vissliktākais) |
| ung (jauns) | yngre (jaunāks) | yngst (visjaunākais) |
| gammel (vecs) | eldre (vecāks) | eldst (visvecākais) |
| liten (mazs) | mindre (mazāks) | minst (vismazākais) |
| stor (liels) | større (lielāks) | størst (vislielākais) |
| lang (garš) | lengre (garāks) | lengst (visgarākais) |
| tung (smags) | tyngre (smagāks) | tyngst (vissmagākais) |
| mye (daudz – neskaitāms) | mer (vairāk) | mest (visvairāk) |
| mange (daudz – skaitāms) | flere (vairāk) | flest (visvairāk) |
| lite (maz – neskaitāms) | mindre (mazāk) | minst (vismazāk) |
| få (maz – skaitāms) | færre (mazāk) | færrest (vismazāk) |
Pārāko un vispārāko pakāpi lieto salīdzinot:
Vilis er høyere enn Tatjana. Vilis ir garāks nekā Tatjana.
Oslo er den største byen i Norge. Oslo ir vislielākā pilsēta Norvēģijā.
Taču, salīdzinot divas vai vairākas lietas, norvēģu valodā tiek lietota vispārākā pakāpe tur, kur latviešu valodā tiktu lietota pārākā pakāpe:
Hvem er høyest, Vilis eller Marius? Kurš ir garāks, Vilis vai Marius?
Hvilken by er størst, Riga eller Oslo? Kura pilsēta ir lielāka, Rīga vai Oslo?