Oratastic

Īpašības vārdi (Adjektiv)

OratasticNorsk minigrammatikk▸ Īpašības vārdi (Adjektiv)

Īpašības vārdi

Adjektiv

Īpašības vārdi norvēģu valodā, tāpat kā latviešu valodā, tiek locīti dzimtē un skaitlī, kā arī tiem ir nenoteikās un noteiktās formas. Nenoteiktajā formā sieviešu un vīriešu dzimtē īpašības vārdiem ir to pamatforma, bet nekatrajā dzimtē tie bieži vien iegūst galotni –t vai –tt. Daudzskaitļa forma visām dzimtēm ir vienāda. Lielākajā daļā gadījumu īpašības vārds daudzskaitlī iegūst galotni –e. Īpašības vārda noteiktā forma gandrīz vienmēr visās dzimtēs un skaitļos ir vienāda.

Īpašības vārdus iedala vairākās grupās atkarībā no to locīšanas.

Īpašības vārdu locīšana nenoteiktajā formā

A1 grupas īpašības vārdu locīšana ir vistradicionālākā un vienkāršākā; nekatrajā dzimtē pievieno galotni –t un daudzskaitlī –e

a1
entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

en god film (laba filma)

en høy mann (garš vīrietis)

en våt hund (slapjš suns)

ei god roman (labs romāms)

ei høy kvinne (gara sieviete)

ei våt eng (slapja pļava)

et godt dikt (labs dzejolis)

et høyt fjell (augsts kalns)

et vått håndkle (slapjš dvielis)

gode mennesker (labi cilvēki)

høye hus (augstas mājas)

våte klær (slapjas drēbes)

A1 principam līdzīgi lokāmos vārdus var iedalīt trīs lielās grupās:

1)      tie, kuri nekatrajā dzimtē iegūst –tt

entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

en ny kåpe (jauns mētelis)

en blå genser (zils džemperis)

en grå dag (pelēka diena)

ei ny lue (jauna cepure)

ei blå jakke (zila jaka)

ei grå skjorte (pelēks krekls)

et nytt skjerf (jauna šalle)

et blått lys (zila gaisma)

et grått tak (pelēks jumts)

nye votter (jauni dūraiņi)

blåesokker (zilas zeķes)

gråestøvler (pelēki zābaki)

2) tie, kuri pamatformā beidzas ar dubulto līdzskani un kuriem nekatrajā dzimtē viens no šiem dubultajiem līdzskaņiem pazūd
entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

stygg (neglīts)

snill (laipns)

grønn (zaļš)

tykk (biezs; resns)

stygg

snill

grønn

tykk

stygt

snilt

grønt

tykt

stygge

snille

grønne

tykke

3) tie, kuriem daudzskaitļa formā parādās dubultais m
entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

slem (ļauns)

morsom (jautrs)

slem

morsom

slemt

morsomt

slemme

morsomme

Pie A2 grupas pieder visi īpašības vārdi, kuri beidzas ar –ig un –isk, kā arī visi tautību apzīmējošie vārdi, kā arī daži izņēmumi. A2 grupas īpašības vārdi nekatrajā dzimtē neiegūst –t galotni, tātad, visas vienskaitļa formas ir vienādas. Daudzskaitlī, kā gandrīz visi īpašības vārdi, tie beidzas ar –e.
a2
entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

nydelig

praktisk

norsk

svart

nydelig

praktisk

norsk

svart

nydelig

praktisk

norsk

svart

nydelige

praktiske

norske

svarte

A3 grupas īpašības vārdi (lielākoties tie beidzas ar –e, -a vai -u) visās formās ir nemainīgi.

a3
entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

bra

spennende

sjalu

bra

spennende

sjalu

bra

spennende

sjalu

bra

spennende

sjalu

Pie A5 grupas īpašības vārdiem pieder tādi, kuri beidzas ar –er, -el un –en. Tiem nekatrajā dzimtē ir galotne –t, bet daudzskaitlī tie ”savelkas” – pazūd vārda saknē esošais e. Īpašības vārdiem, kuriem pirms noīsināmā e burta ir dubultais līdzskanis*, daudzskaitlī pazūd arī viens no šiem līdzskaņiem.
a5
entallflertall
hankjønnhunkjønnintetkjønn 

åpen

gammel*

vakker*

åpen

gammel

vakker

åpent

gammelt

vakkert

åpne

gamle

vakre

Īpašības vārdi noteiktajā formā

Īpašības vārdus noteiktajā formā lieto kopā ar lietvārdu noteiktajā formā un lietvārda dzimtei un skaitlim atbilstošu norādāmo vietniekvārdu (den, det, de). Īpašības vārda noteiktā formā visās dzimtēs un skaitļos ir vienāda un tā atbilst īpašības vārda nenoteiktās formas daudzskaitlim:

Vīriešu dzimte (hankjønn) Sieviešu dzimte (hunkjønn) Nekatrā dzimte (intetkjønn) Daudzskaitlis (flertall)
den gamle mannen den gamle kvinna det gamle huset de gamle husene
den røde bilen den røde veska det røde teppet de røde vottene
den snille gutten den snille jenta det snille barnet de snille damene

Arī īpašības vārds vispārākajā pakāpē (superlativ; skat. nākamajā lapā) jālieto kopā ar norādāmo vietniekvārdu un lietvārdu noteiktajā formā:

det eldste huset

visvecākā māja

den største butikken – vislielākais veikals

Īpašības vārdi hel (vesels, viss) un halv (puse) noteiktajā formā lietojami kopā ar lietvārdu noteiktajā formā, taču izpaliek norādāmais vietniekvārds (den, det, de) pirms tiem:

Nenoteiktā forma (ubestemt form) Noteiktā forma (bestemt form)
en hel uke (vesela nedēļa) hele uka
et helt år (vesels gads) hele året
ei halv flaske (puse pudeles) halve flaska
et halvt program (puse programmas) halve programmet

Īpašības vārdiem liten (mazs) un annen (cits) ir specifiska locīšana gan nenoteiktajā, gan noteiktajā formā:

Nenoteiktā forma (ubestemt form) Noteiktā forma (bestemt form)
hankjønn en liten gutt den lille gutten
hunkjønn ei lita jente den lille jenta
intetkjønn et lite hus det lille huset
flertall små jenter de små jentene
Nenoteiktā forma (ubestemt form) Noteiktā forma (bestemt form)
hankjønn en annen kveld den andre kvelden
hunkjønn ei anna jente den andre jenta
intetkjønn et annet sted det andre stedet
flertall andre studenter de andre studentene

Īpašības vārdu noteiktās formas lietošanas situācijas ir līdzīgas kā lietvārdiem noteiktajā formā (atkārtoti pieminot vai ja no konteksta ir skaidrs, par ko ir runa) un ir viegli saprotamas, jo šāda forma ir sastopama arī latviešu valodā:

På veien hjem traff jeg ei lita jenteDen lille jenta spurte meg hva klokken var.

Mājupceļā satiktu mazu meitenītiMazā meitenīte jautāja, cik ir pulkstenis.

Salīdzināmās pakāpes

Pārāko pakāpi (komparativ)veido, pievienojot īpašības vārda pamatformai (positiv) galotni –ere, un vispārāko pakāpi (superlativ) veido, pamatformai pievienojot –est.

Ja īpašības vārds pamatformā beidzas ar –ig, tad vispārākajā pakāpē tas iegūst galotni –st.

Ja īpašības vārds beidzas ar –el, -er vai –en, tad pārākajā un vispārākajā pakāpē pazūd e tā saknē, kā arī noīsināas viens no dubultajiem līdzskaņiem, ja tādi ir.

Pārākā un vispārākā pakāpe, atšķirībā no latviešu valodas, ir vienāda visās dzimtēs un skaitļos.

Pamata pakāpe (positiv)Pārākā pakāpe (komparativ)Vispārākā pakāpe (superlativ)

varm (silts)

tykk (resns)

varmere (siltāks)

tykkere (resnāks)

varmest (vissiltākais)

tykkest (visresnākais)

deilig (brīnišķīgs)

billig (lēts)

deiligere (brīnišķīgāks)

billigere (lētāks)

deiligst (visbrīnišķīgākais)

billigst (vislētākais)

enkel (vienkāršs)

vakker (skaists)

sulten (izsalcis)

enklere (vienkāršāks)

vakrere (skaistāks)

sultnere (izsalkušāks)

enklest (visvienkāršākais)

vakrest (visskaistākais)

sultnest (visizsalkušākais)

Daļai īpašības vārdu (kas beidzas ar –isk, -ete, daļai svešvārdu, divdabjiem), pārāko un vispārāko pakāpi veido, pirms pamatformas pievienojot mer un mest:

Pamata pakāpe (positiv) Pārākā pakāpe (komparativ) Vispārākā pakāpe (superlativ)
praktisk (praktisks) mer praktisk mest praktisk
rotete (nekārtīgs) mer rotete mest rotete
interessant (interesants) mer interessant mest interessant
spennende (aizraujošs) mer spennende mest spennende
kjent (pazīstams) mer kjent mest kjent
Dažiem vārdiem ir no pamatlikumiem atšķirīgas formas pārākajā un vispārākajā pakāpē:
Pamata pakāpe (positiv) Pārākā pakāpe (komparativ) Vispārākā pakāpe (superlativ)
god (labs) bedre (labāks) best (vislabākais)
ille (slikts) verre (sliktāks) verst (vissliktākais)
ung (jauns) yngre (jaunāks) yngst (visjaunākais)
gammel (vecs) eldre (vecāks) eldst (visvecākais)
liten (mazs) mindre (mazāks) minst (vismazākais)
stor (liels) større (lielāks) størst (vislielākais)
lang (garš) lengre (garāks) lengst (visgarākais)
tung (smags) tyngre (smagāks) tyngst (vissmagākais)
mye (daudz – neskaitāms) mer (vairāk) mest (visvairāk)
mange (daudz – skaitāms) flere (vairāk) flest (visvairāk)
lite (maz – neskaitāms) mindre (mazāk) minst (vismazāk)
få (maz – skaitāms) færre (mazāk) færrest (vismazāk)

Pārāko un vispārāko pakāpi lieto salīdzinot:

            Henrik er høyere enn Luna. – Henriks ir garāks nekā Luna.

            Oslo er den største byen i Norge. – Oslo ir vislielākā pilsēta Norvēģijā.

Taču, salīdzinot divas vai vairākas lietas, norvēģu valodā tiek lietota vispārākā pakāpe tur, kur latviešu valodā tiktu lietota pārākā pakāpe:

Hvilken by er størst, Riga eller Oslo? – Kura pilsēta ir lielāka, Rīga vai Oslo?

Hvem er høyest, Henrik eller Gunnstein?

Kurš ir garāks, Henriks vai Gunnsteins?

Innhold