Oratastic▸ Norsk minigrammatikk▸ Vietniekvārdi (Pronomen)

Vietniekvārdi

Pronomen

Subjekta forma

Objekta forma

Atgriezeniskā forma

Vienskaitlis

jeg (es)

du (tu)

han (viņš)

hun (viņa)

hen (nebinārais vietniekvārds)

den (tas (vīr. dz), tā)

det (tas (nekatrā dz.))

meg

deg

ham/han

henne

hen

den

det

meg

deg

seg

Daudzskaitlis

vi (mēs)

dere (jūs)

de (viņi, viņas, tie, tās)

oss

dere

dem

oss

dere

seg

Han, hun, hen

Han, hun un hen lieto tikai, runājot par cilvēkiem. Ja norāda uz nebināru personu, lieto vietniekvārdu hen, kuru arī var lietot, nezinot vai nevēloties atklāt attiecīgās personas dzimumu, kā arī vispārīgi (viņš vai viņa, attiecīgā persona).

Den, det

Šie vietniekvārdi aizvieto sugas vārdus. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdiem atbilst vietniekvārds den, savukārt nekatrās dzimtes lietvārdus var aizstāt ar vietniekvārdu det.

De kjøpte en ny bil. Den var dyr.

Hvor er glasset? Det står på bordet.

Viņi nopirka jaunu auto. Tas bija dārgs.

Kur ir glāze? Tā stāv uz galda.

De

Vietniekvārds de var apzīmēt gan personas, gan priekšmetus daudzskaitlī.

Malin og Henrik er naboer. Av og til snakker de sammen.

Hvor er koppene? De er i skapet.

Mālina un Henriks ir kaimiņi. Šad un tad viņi aprunājas.

Kur ir krūzes? Tās ir skapī.

Man

Norvēģu valodā ir nenoteiktais vietniekvārds man, kas nozīmē ’kāds, ikviens, jebkurš’, to lieto vispārinātas personas teikumos, līdzīgi kā man vācu valodā. Latviski šādos teikumos parasti nav teikuma priekšmeta.

Man kan ikke få alt her i verden.

Visu šai pasaulē nevar iegūt.

Hvilken/hvilket/hvilke

Šie jautājamie vārdi atbilst latviešu valodas vietniekvārdam “kurš” dažādos locījumos. Tiem parasti seko lietvārds nenoteiktajā formā, un tie tiek izvēlēti atkarībā no lietvārda dzimtes un skaitļa. Hvilken tiek lietots kopā ar sieviešu un vīriešu dzimtes vārdiem, Hvilket – kopā ar nekatrās dzimtes vārdiem, un Hvilke – kopā ar vārdiem daudzskaitlī.

Hvilken by kommer du fra?

Hvilken bok skal du kjøpe da?

Hvilket hus er ditt?

Hvilke aviser leser du?

No kuras pilsētas tu esi?

Kuru grāmatu tad tu pirksi?

Kura māja ir tavējā?

Kuras avīzes tu lasi?

Ja runa ir par cilvēku/cilvēkiem, jautājot vietniekvārda “kurš” funkciju uzņemas Hvem?.

Hvem snakket du med?

Ar ko tu sarunājies?

Subjekta forma un objekta forma

Vietniekvārdu locīšana norvēģu valodā ir vienkāršāka nekā latviešu: nominatīvam atbilst subjekta forma, savukārt pārējiem locījumiem (izņemot ģenitīvu) – objekta forma.

De snakker med oss.

Det er til deg.

Hun er forelsket i ham.

Viņi runā ar mums.

Tas ir tev.

Viņa ir iemīlējusies viņā.

Atgriezeniskās formas – skat. pie atgriezeniskajiem darbības vārdiem

Piederības vietniekvārdi (possessiver)

Tos loka saskaņā gan ar īpašnieka dzimti un skaitli, gan tam piederošā objekta dzimti un skaitli.

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte	Nekatrā dzimte	Daudzskaitlis
Jeg	bilen min	boka mi	huset mitt	barna mine
Du	bilen din	boka di	huset ditt	barna dine
Han	bilen hans	boka hans	huset hans	barna hans
Hun	bilen hennes	boka hennes	huset hennes	barna hennes
Hen	bilen hens	boka hens	huset hens	barna hens
Vi	bilen vår	boka vår	huset vårt	barna våre
Dere	bilen deres	boka deres	huset deres	barna deres
De	bilen deres	boka deres	huset deres	barna deres

Atgriezeniskie piederības vietniekvārdi

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte	Nekatrā dzimte	Daudzskaitlis
Han, hun, hen, de	bilen sin	boka si	huset sitt	barna sine

Tie norāda, ka objekts pieder teikuma priekšmetam, nevis citam teikuma loceklim. Latviešu valodā tam atbilst vietniekvārds “savs”, taču norvēģu valodā atšķirībā no latviešu valodas, kur “savs” tiek lietots visās personās, tas tiek lietots tikai trešajā personā.

Jeg snakker med mora mi.

Du snakker med mora di.

Han snakker med mora si.

Hun snakker med mora si.

Vi snakker med mora vår.

Dere snakker med mora deres.

De snakker med mora si.

Es runāju ar savu māti.

Tu runā ar savu māti.

Viņš runā ar savu māti.

Viņa runā ar savu māti.

Mēs runājam ar savu māti.

Jūs runājat ar savu māti.

Viņi runā ar savu māti.

Ievērojiet, kā mainās nozīme, neizmantojot atgriezenisko piederības vietniekvārdu:

Han snakker med mora hans.

Hun snakker med mora hennes.

De snakker med mora deres.

Viņš runā ar viņa māti. (nevis savu)

Viņa runā ar viņas māti. (nevis savu)

Viņi runā ar viņu/jūsu māti. (nevis savu)

Ir pieļaujama divu veidu vārdu kārtība:

1) Parasti piederības vietniekvārds seko lietvārdam noteiktajā formā – bilen min, huset sitt.

2) Piederības vietniekvārdu formālā valodā vai īpaši uzverot piederību (mans, ne tavs!) lieto pirms lietvārda, kuram tādā gadījumā jābūt nenoteiktajā formā – min bil, sitt hus.

Jeg flytter dronningen min mens han tenker på hvordan han vil forsvare kongen sin.

Es eju ar savu dāmu, kamēr viņš domā kā aizsargāt savu karali.

Innhold

Minigrammatikk