Lietvārdi
Substantiv
Lietvārdi nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, vielas, arī abstraktus jēdzienus un procesus, ko mēs uztveram kā lietas: blomst ’puķe’, bok ’grāmata’, bord ’galds’, mann ’vīrietis, vīrs’, barn ‘bērns’, jente ’meitene’, tvil ’šaubas’, skjønnhet ’skaistums’, vennskap ’draudzība’, lesing ’lasīšana’.
Norvēģu valodā tāpat kā latviešu valodā lietvārdam raksturīga dzimtes kategorija (sieviešu, vīriešu un nekatrā dzimte) un skaitļa kategorija. Atšķirībā no latviešu valodas norvēģu valodas lietvārdam piemīt arī noteiktības kategorija.
Vienskaitlis (Entall) | Daudzskaitlis (Flertall) | |||
Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | Nenoteiktā forma (Ubestemt form) | Noteiktā forma (Bestemt form) | |
Sieviešu dzimte (hunkjønn) | ei jente (meitene) | jenta | jenter | jentene |
ei gate (iela) | gata | gater | gatene | |
Vīriešu dzimte (hankjønn) | en gutt (zēns) | gutten | gutter | guttene |
en bil (auto) | bilen | biler | bilene | |
Nekatrā dzimte (intetkjønn) | et menneske (cilvēks) | mennesket | mennesker | menneskene |
et hus (māja) | huset | hus | husene |
Raksturojot cilvēkus, lietvārdu dzimte bieži atbilst bioloģiskajam dzimumam: en mann ‘vīrietis’, ei kvinne ‘sieviete’ utt. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdi bieži vien nesakrīt ar latviešu valodā lietotajām dzimtēm, piemēram, ei pute ‘spilvens’, en kjole ‘kleita’.
Sieviešu dzimtes lietvārdus īpaši rakstu valodā lieto kā vīriešu dzimtes lietvārdus: en jente – jenten, en gate – gaten, en pute – puten.
Nekatrajā dzimtē, kā redzams iepriekšējā tabulā, ir divi dažādi nenoteiktās formas daudzskaitļa tipi:
1) galotne -er (tapat kā sieviešu un vīriešu dzimtes vārdiem);
2) ja vārdā ir tikai viena zilbe, galotnes nav.
Daļai nekatrās dzimtes vārdu, kuros ir divas vai vairāk zilbes, iespējams izvēlēties, vai lietot galotni -er vai nelietot galotni vispār.
Nekatras dzimtes noteiktajā formā daudzskaitlī sarunvalodā un izloksnēs arī lieto -a galotnes -ene vietā.
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | Nenoteiktā forma | Noteiktā forma |
et menneske | mennesket | mennesker | menneskene |
et eple (ābols) | eplet | epler | eplene |
et kontor (kantoris) | kontoret | kontorer / kontor | kontorene |
et vindu (logs) | vinduet | vinduer / vindu | vinduene |
et egg (ola) | egget | egg | eggene |
et barn (bērns) | barnet | barn | barna |
Atšķirīgi loka arī vīriešu dzimtes vārdus, kuri beidzas ar -el vai -er. Daudzskaitļa formās notiek patskaņa un dubulto līdzskaņu gadījumā arī līdzskaņa noīsināšanās.
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | |
Vārdi, kas beidzas ar -el | en sykkel (divritenis) | sykkelen | sykler | syklene |
en støvel (zābaks) | støvelen | støvler | støvlene | |
Vārdi, kas beidzas ar -er, tajā skaitā | en vinter (ziema) | vinteren | vintrer | vintrene |
en sommer (vasara) | sommeren | somrer | somrene | |
en genser (džemperis) | genseren | gensere | genserne | |
tautību nosaukumi | en tysker (vācietis) | tyskeren | tyskere | tyskerne |
en latvier (latvietis) | latvieren | latviere | latvierne | |
profesijas | en baker (maiznieks, beķeris) | bakeren | bakere | bakerne |
en lærer (skolotājs) | læreren | lærere | lærerne |
Daļai lietvārdu daudzskaitļa formās notiek patskaņu mija, piemēram:
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | |
a > e | en far (tēvs) | faren | fedre | fedrene |
ei/en strand (pludmale) | stranda/ stranden | strender | strendene | |
ei/en natt (nakts) | natta/ natten | netter | nettene | |
en mann (vīrietis) | mannen | menn | mennene | |
ei/en tann (zobs) | tanna/ tannen | tenner | tennene | |
ei/en hånd (plauksta) | hånda/ hånden | hender | hendene | |
o > ø | en bror (brālis) | broren | brødre | brødrene |
ei/en mor (māte) | mora/ moren | mødre | mødrene | |
en fot (pēda) | foten | føtter | føttene | |
ei/en bok (grāmata) | boka/ boken | bøker | bøkene | |
e >æ | et tre (koks) | treet | trær | trærne |
et kne (celis) | kneet | knær | knærne | |
å > æ | ei/en tå (kājas pirksts) | tåa/ tåen | tær | tærne |
Noteiktās un nenoteiktās formas lietojums
Agnieszka finner en fin leilighet i Hamna. Den fine leiligheten ligger langt fra sentrum.
Kan du lukke døra?
Agņeška atrod jauku dzīvokli Hamnā. Jaukais dzīvoklis atrodas tālu no centra.
Vai vari aizvērt durvis?
Kan du kjøpe melk?
Gunnstein har studert historie.
Vai vari nopirkt pienu?
Gunnsteins ir studējis vēsturi.
Gatis er latvier.
Henrik er prosjektleder.
Hun vil bli lege.
Gatis ir latvietis.
Henriks ir projektu vadītājs.
Viņa grib kļūt par ārsti.
Piederība
Kjæresten til Agnieszka | Agnieszkas kjæreste |
Agnieszka sin kjæreste |
Agņeškas mīļotais(-ā) |
Sjefen til Luna | Lunas sjef | Luna sin sjef | Lunas priekšnieks |
Kollegaene til Gunnstein | Gunnsteins kollegaer | Gunnstein sine kollegaer |
Gunnsteina kolēģi |
Hovedstaden i Norge | Norges hovedstad | Norge sin hovedstad | Norvēģijas galvaspilsēta |
Sykkelen til Emma (neitrālais stils)
Emmas sykkel (formālais stils)
Emma sin sykkel (formālais stils)
Emmas divritenis