Oratastic

Lietvārdi (Substantiv)

OratasticNorsk minigrammatikk▸ Lietvārdi (Substantiv)

Lietvārdi

Substantiv

Lietvārdi nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, vielas, arī abstraktus jēdzienus un procesus, ko mēs uztveram kā lietas: blomst ’puķe’, bok ’grāmata’, bord ’galds’, mann ’vīrietis, vīrs’, barn ‘bērns’, jente ’meitene’, tvil ’šaubas’, skjønnhet ’skaistums’, vennskap ’draudzība’, lesing ’lasīšana’.

Norvēģu valodā tāpat kā latviešu valodā lietvārdam raksturīga dzimtes kategorija (sieviešu, vīriešu un nekatrā dzimte) un skaitļa kategorija. Atšķirībā no latviešu valodas norvēģu valodas lietvārdam piemīt arī noteiktības kategorija.

Vienskaitlis (Entall) Daudzskaitlis (Flertall)
Nenoteiktā forma (Ubestemt form) Noteiktā forma (Bestemt form) Nenoteiktā forma (Ubestemt form) Noteiktā forma (Bestemt form)
Sieviešu dzimte (hunkjønn) ei jente (meitene) jenta jenter jentene
ei gate (iela) gata gater gatene
Vīriešu dzimte (hankjønn) en gutt (zēns) gutten gutter guttene
en bil (auto) bilen biler bilene
Nekatrā dzimte (intetkjønn) et menneske (cilvēks) mennesket mennesker menneskene
et hus (māja) huset hus husene

Raksturojot cilvēkus, lietvārdu dzimte bieži atbilst bioloģiskajam dzimumam: en mann ‘vīrietis’, ei kvinne ‘sieviete’ utt. Sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdi bieži vien nesakrīt ar latviešu valodā lietotajām dzimtēm, piemēram, ei pute ‘spilvens’, en kjole ‘kleita’.

Sieviešu dzimtes lietvārdus īpaši rakstu valodā lieto kā vīriešu dzimtes lietvārdus: en jente – jenten, en gate – gaten, en pute – puten.

Nekatrajā dzimtē, kā redzams iepriekšējā tabulā, ir divi dažādi nenoteiktās formas daudzskaitļa tipi:

1) galotne -er (tapat kā sieviešu un vīriešu dzimtes vārdiem);

2) ja vārdā ir tikai viena zilbe, galotnes nav.

Daļai nekatrās dzimtes vārdu, kuros ir divas vai vairāk zilbes, iespējams izvēlēties, vai lietot galotni -er vai nelietot galotni vispār.

Nekatras dzimtes noteiktajā formā daudzskaitlī sarunvalodā un izloksnēs arī lieto -a galotnes -ene vietā.

VienskaitlisDaudzskaitlis
Nenoteiktā formaNoteiktā formaNenoteiktā formaNoteiktā forma
et menneskemennesketmenneskermenneskene
et eple (ābols)epleteplereplene
et kontor (kantoris)kontoretkontorer / kontorkontorene
et vindu (logs)vinduetvinduer / vinduvinduene
et egg (ola)eggeteggeggene
et barn (bērns)barnetbarnbarna

Atšķirīgi loka arī vīriešu dzimtes vārdus, kuri beidzas ar -el vai -er. Daudzskaitļa formās notiek patskaņa un dubulto līdzskaņu gadījumā arī līdzskaņa noīsināšanās.

 VienskaitlisDaudzskaitlis
Nenoteiktā
forma
Noteiktā
forma
Nenoteiktā
forma
Noteiktā
forma

Vārdi, kas beidzas ar -el

en sykkel (divritenis)sykkelensyklersyklene
en støvel (zābaks)støvelenstøvlerstøvlene

Vārdi, kas beidzas ar -er, tajā skaitā

en vinter (ziema)vinterenvintrervintrene
en sommer (vasara)sommerensomrersomrene
en genser (džemperis)genserengenseregenserne

tautību nosaukumi

en tysker (vācietis)tyskerentyskeretyskerne
en latvier (latvietis)latvierenlatvierelatvierne
profesijasen baker (maiznieks, beķeris)bakerenbakerebakerne
en lærer (skolotājs)lærerenlærerelærerne

Daļai lietvārdu daudzskaitļa formās notiek patskaņu mija, piemēram:

 VienskaitlisDaudzskaitlis
Nenoteiktā
forma
Noteiktā
forma
Nenoteiktā
forma
Noteiktā
forma
a > een far (tēvs)farenfedrefedrene
ei/en strand
(pludmale)
stranda/
stranden
strenderstrendene
ei/en natt
(nakts)
natta/
natten
netternettene
en mann
(vīrietis)
mannenmennmennene
ei/en tann
(zobs)
tanna/
tannen
tennertennene
ei/en hånd
(plauksta)
hånda/
hånden
henderhendene
o > øen bror
(brālis)
brorenbrødrebrødrene
ei/en mor
(māte)
mora/
moren
mødremødrene
en fot (pēda)fotenføtterføttene
ei/en bok
(grāmata)
boka/
boken
bøkerbøkene
e >æet tre (koks)treettrærtrærne
et kne (celis)kneetknærknærne
å > æei/en tå
(kājas pirksts)
tåa/
tåen
tærtærne

Noteiktās un nenoteiktās formas lietojums

Noteikto formu (bestemt form) lieto, ja runātājs domā, ka sarunbiedrs spēs identificēt, par ko ir runa, piemēram, pieminot kaut ko atkārtoti vai ja no konteksta ir skaidrs, par kuru konkrēto objektu ir runa. Citos gadījumos lieto nenoteikto formu (ubestemt form).

Agnieszka finner en fin leilighet i Hamna. Den fine leiligheten ligger langt fra sentrum.

Kan du lukke døra?

Agņeška atrod jauku dzīvokli Hamnā. Jaukais dzīvoklis atrodas tālu no centra.


Vai vari aizvērt durvis?
 

(Runātājs pieņem, ka sarunbiedrs saprot, par kurām durvīm ir runa.)
Nenoteiktās formas artikulu dažos gadījumos nelieto, piemēram, ja runa ir par vielām vai abstraktiem jēdzieniem:

Kan du kjøpe melk?

Gunnstein har studert historie.

Vai vari nopirkt pienu?

Gunnsteins ir studējis vēsturi.

Kā arī tad, ja lietvārds pastāsta, kas darītājs ir pēc tautības vai profesijas vai par ko vēlas kļūt:

Gatis er latvier.

Henrik er prosjektleder.

Hun vil bli lege.

Gatis ir latvietis.

Henriks ir projektu vadītājs.

Viņa grib kļūt par ārsti.

Taču, ja šis cilvēks tiek raksturots arī ar īpašības vārdu, artikulu lieto:
Hun er en god lege.
Viņa ir laba ārste.

Piederība

Piederību latviski parasti izsaka ar ģenitīvu, bet norvēģiski to izsaka trīs veidos: 1) ar prievārdu (lietvārds noteiktajā formā); 2) ar galotni -s (lietvārds nenoteiktajā formā); 3) ar piederības vietniekvārdu sin/si/sitt/sine (lietvārds nenoteiktajā formā). Formām piemīt stila nianses.
Kjæresten til Agnieszka Agnieszkas
kjæreste
Agnieszka sin
kjæreste
Agņeškas
mīļotais(-ā)
Sjefen til Luna Lunas sjef Luna sin sjef Lunas priekšnieks
Kollegaene til Gunnstein Gunnsteins kollegaer Gunnstein sine 
kollegaer
Gunnsteina kolēģi
Hovedstaden i Norge Norges hovedstad Norge sin hovedstad Norvēģijas galvaspilsēta

Sykkelen til Emma (neitrālais stils)

Emmas sykkel (formālais stils)

Emma sin sykkel (formālais stils)

Emmas divritenis