Oratastic▸ Norsk grammatikk▸ Teikumi (Setninger)

Teikumi

Setninger

Norvēģu valodā ir stingrāk noteikta vārdu kārtība teikumos nekā latviešu valodā.
Vārdu kārtība vienkāršos teikumos:

Teikuma priekšmets vai vieta/laiks	1. darbības vārds	Teikuma priekšmets	Apstākļa vārds	2. darbības vārds (divdabis vai nenoteiksme)	Objekts	Apstāklis
Gunnstein	bor					i Bergen nå.
Jeg	spiser		ikke		kjøtt.
I dag	har	han	ikke	vært		hjemme.
Hvem	skal			gå		i butikken?
	Snakker	du			norsk?

Darbības vārds stāstījuma teikumos un jautājuma teikumos ar jautājamo vārdu (hvem, hvordan, hva…) atrodas otrajā vietā. Teikuma priekšmets (subjekt) atrodas pirms vai pēc darbības vārda. Jautājuma teikumos bez jautājamā vārda (to latviskais analogs – “vai…” jautājumi) darbības vārds atrodas pirmajā vietā.

Tulkojums:

Gunnsteins tagad dzīvo Bergenā.
Es neēdu gaļu.
Šodien viņš nav bijis mājās.
Kurš ies uz veikalu?
Vai tu runā norvēģiski?

Vārdu kārtība palīgteikumos

Palīgteikumos apstākļa vārdi, kuri attiecas uz visu teikumu (ikke ‘ne’, alltid ‘vienmēr’, aldri ‘nekad’ u. c.), atrodas pirms darbības vārda.

	Pakārtojuma saiklis	Teikuma priekšmets	Apstākļa vārds	Darbības vārds	Objekts	Apstaklis
Hun forteller	at	hun	ikke	finner	passet sitt.
Han må endre kostholdet	fordi	han		har	dårlig helse.
	Da	hun		dro		til Afrika, fikk hun malaria.
Han liker filmer	som		ikke	slutter		trist.

Tulkojums:

Viņa stāsta, ka viņa nevar atrast pasi.
Viņam ir jāmaina uzturs, jo viņam ir slikta veselība.
Kad viņa ieradās Āfrikā, viņa dabūja malāriju.
Viņam patīk filmas, kuras nebeidzas bēdīgi.

Ja teikums sākas ar palīgteikumu, aiz tā ir komats un virsteikums sākas ar darbības vārdu (visu palīgteikumu var uztvert kā vienu teikuma locekli):

Da hun bodde i Latvia, jobbet hun i en butikk.

Hvis du ikke kommer med en gang, venter vi ikke på deg.

Kad viņa dzīvoja Latvijā, viņa strādāja veikalā.

Ja neatnāksi uzreiz, mēs tevi negaidīsim.

Sakārtojuma saikļi (savieno neatkarīgus teikumus)

Pakārtojuma saikļi (ievada palīgteikumu)

1. Møtet har begynt, og hun mangler kaffe.

2. Agnieszka kommer fra Polen, men hun snakker norsk.

3. Det er fødselsdagen til Anna, så Gatis vil lage frokost til henne.

4. Gatis skal til Norge, for han vil besøke vennene sine.

1. Hun vil lære seg norsk fordi hun bor i Norge.

2. Hvis du ikke finner passet ditt, kan vi ikke hjelpe deg.

3. Det er hans sykkel som ble stjålet.

4. Hun spør om hun kan sende pakken til Estland.

5. Gunnstein synes at hun har en fin telefonstemme.

1. Sapulce ir sākusies, un viņai nav kafijas.

2. Agņeška ir no Polijas, bet viņa runā norvēģiski.

3. Ir Annas dzimšanas diena, tādēļ Gatis grib viņai uztaisīt brokastis.

4. Gatis dosies uz Norvēģiju, jo viņš grib apciemot draugus.

1. Viņa grib iemācīties norvēģu valodu, jo viņa dzīvo Norvēģijā.

2. Ja neatradīsi savu pasi, mēs nevaram tev palīdzēt.

3. Tas ir viņa divritenis, kurš tika nozagts.

4. Viņa jautā, vai viņa var nosūtīt paciņu uz Igauniju.

5. Gunnsteins domā, ka viņai ir jauka telefonbalss.

Jautājumi (Spørsmål)

Jautājumi var būt ar vai bez jautājamajiem vārdiem.

Bez jautājamajiem vārdiem

Tie ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt ar “jā” vai “nē”. Šādus jautājumus veido, izmainot vārdu kārtību stāstījuma teikumā – darbības vārds nostājas pirmajā vietā:

Han kommer i dag. → Kommer han i dag?

Du leser norsk nå. → Leser du norsk nå?

Ar jautājamajiem vārdiem

Darbības vārds seko tūlīt aiz jautājamā vārda (vai tā veidotās grupas).

Jautājamie vārdi (Spørreord)

Hva – kas, kā, ko

Hva heter du?

Hva gjør du?

Hva drikker du?

Hva er klokka?

Kā tevi sauc?

Ko tu dari?

Ko tu dzer?

Cik ir pulkstenis?

Hva slags + (lietvārds) – Kāda veida...

Hva slags te drikker du?

Kāda veida tēju tu dzer?

Hvor – kur

Hvor bor han?

Hvor kommer de fra?

Kur viņš dzīvo?

No kurienes viņi nāk?

Hvor + (īpašības vai apstākļa vārds) – Cik...

Hvor gammel er du?

Hvor ofte går dere på norskkurs?

Hvor mye koster det?

Hvor mange barn har de?

Hvor høy er Galdhøpiggen?

Cik vecs tu esi?

Cik bieži jūs ejat uz norvēģu valodas kursiem?

Cik daudz tas maksā?

Cik daudz bērnu viņiem ir?

Cik augsts ir Galhēpigens?

Hvem – kurš, kas (runājot par personām). Locījums atkarīgs no prievārda

Hvem er det?

Hvem skriver hun til?

Hvem forstår tysk?

Kas tas (viņš, viņa) ir?

Kam viņa raksta?

Kurš saprot vācu valodu?

Hvordan – kā, kādā veidā, kāds

Hvordan lager man vafler?

Hvordan er været?

Hvordan går det med deg?/
Hvordan har du det?

Kā/Kādā veidā gatavo vafeles?

Kādi ir laikapstākļi?

Kā tev iet?

Hvorfor – kāpēc

Hvorfor kommer du ikke?
Fordi jeg er trøtt.

Kāpēc tu nenāksi?
Tāpēc, ka esmu noguris.

Når – kad, cikos

Når kommer hun hjem? I morgen.

Når begynner filmen?

Kad viņa pārnāks mājās? Rītdien.

Cikos sāksies filma?

Hvilken + (siev. vai vīr. dz. lietvārds viensk. nenoteiktajā formā) – Kurš/kura; kāds/kāda...

Hvilken kake vil du ha?

Hvilken by bor hun i?

Kuru kūku tu gribi?

Kurā pilsētā viņa dzīvo?

Hvilket + (nekatrās dzimtes lietvārds viensk. nenoteiktajā
formā) – Kurš; kāds...

Hvilket språk liker du best?

Kura valoda tev patīk vislabāk?

Hvilke + (jebkuras dzimtes lietvārds daudzsk. nenoteiktajā
forma) – Kuri/kuras; kādi/kādas...

Hvilke språk snakker du?

Kuras (kādās) valodas Tu runā?

Hvor, når og hvordan er det best å lære norsk?
Kur, kad un kā vislabāk var mācīties norvēģu valodu?

Innhold

Minigrammatikk