Darbības vārdi
Verb
Darbības vārdi nosauc darbības, procesus, stāvokļus: lese ’lasīt’, føle ‘just’, sitte ‘sēdēt’.
Latviešu valodā darbības vārda formas viena laika ietvaros mainās personā un skaitlī (es lasu, tu lasi, mēs lasām), turpretī norvēģu valodā atšķirības nav (jeg leser, du leser, vi leser).
Nenoteiksme
Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme (infinitiv). Tā atbild uz jautājumu “Ko darīt?” Nenoteiksmes formas lielākoties, bet ne vienmēr, beidzas ar galotni -e.
Norvēģu valodā nenoteiksmi gandrīz vienmēr lieto kopā ar nenoteiksmes rādītāju å (līdzīgi kā vārdiņš to angļu valodā un zu vācu valodā):
Jeg liker å lese bøker.
De pleier å sykle til jobben.
Hun ønsker å bo i Norge.
Man patīk lasīt grāmatas.
Viņi mēdz braukt ar riteni uz darbu.
Viņa vēlas dzīvot Norvēģijā.
Taču nenoteiksmes rādītāju å nelieto aiz modālajiem darbības vārdiem (skal, vil, kan, må, bør, tør) un får:
Barna kan klatre opp på fjellet.
Agnieszka vil bo i en større leilighet.
Du må gå.
Bērni var uzkāpt kalnā.
Agņeška grib dzīvot lielākā dzīvoklī.
Tev jāiet.
Tagadne
Vienkāršās tagadnes formu norvēģu valodā veido, nenoteiksmes formas -e vietā pievienojot galotni-er vai -r.
| Nenoteiksme | Tagadne | ||
| å kaste | mest | kaster | metu, met utt. |
| å hoppe | lēkt | hopper | lecu, lec utt. |
| å snakke | runāt | snakker | runāju, runā utt. |
| å bo | dzīvot (mitināties) | bor | dzīvoju, dzīvo utt. |
Izņēmumi:
| Nenoteiksme | Tagadne | |||
| å være | būt | er | esmu, esi, ir, esam, esat | |
| å gjøre | darīt | gjør | daru, dari, dara, darām, darāt | |
| å vite | zināt | vet | zinu, zini, zina, zinām, zināt | |
| å spørre | jautāt | spør | jautāju, jautā, jautājam, jautājat | |
| Modālie d. v. | å skulle | — | skal | izsaka nākotnes plānu, nepieciešamību |
| å ville | gribēt | vil | gribu, gribi, grib, gribam, gribat | |
| å kunne | varēt, prast | kan | varu, vari, var, varam, varat | |
| å måtte | — | må | izsaka nepieciešamību, jā-… | |
| å burde | — | bør | izsaka ieteikumu, ko vēlamu (vajadzētu) | |
| å tørre | uzdrīkstēties | tør | uzdrīkstos, uzdrīksties utt. |
Piemēri:
Henrik vet ikke om de kommer i dag.
Henrik vil vite om de kommer i dag.
Agnieszka er syk.
Det er deprimerende å være syk.
Henriks nezina, vai viņi nāks šodien.
Henriks grib zināt, vai viņi nāks šodien.
Agņeška ir slima.
Ir nomācoši būt slimam.
De kommer i kveld.
Konserten begynner om en halv time.
Viņi ieradīsies šovakar.
Koncerts sāksies pēc pusstundas.
Pavēles izteiksme (imperativ)
Pavēles izteiksme izsaka pavēli, lūgumu, aicinājumu.
Lielākajai daļai darbības vārdu pavēles izteiksmes formu veido, atmetot nenoteiksmes galotni -e.
| Nenoteiksme | Pavēles izteiksme | ||
| å snakke | runāt | snakk (norsk)! | runā/runājiet (norvēģu valodā)! |
| å gjøre | darīt | gjør (leksene)! | izdari/izdariet (mājasdarbus)! |
Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē nebeidzas ar -e, pavēles izteiksmes forma sakrīt ar nenoteiksmi.
| Nenoteiksme | Pavēles izteiksme | ||
| å gå | iet | gå! | ej! ejiet! |
| å se | redzēt, skatīties | se! | skaties! skatieties! |
Ha en fin helg!
Lai tev jauka nedēļas nogale!
Vienkāršā pagātne (preteritum) un
saliktā tagadne (perfektum)
Norvēģu valodas darbības vārdus var iedalīt vairākās grupās atkarībā no to locīšanas pagātnes un pagātnes divdabja formā.
Latviešu valodā salikto tagadni veido palīgdarbības vārds “būt” tagadnē (piemēram, esmu, esi, ir) un pagātnes divdabis (dziedājis, rakstījis, strādājis), piemēram, viņš ir dziedājis korī. Norvēģu valodā to veido palīgdarbības vārds ha un pagātnes divdabis:
Hun har jobbet i Norge.
Henrik har sunget i kor.
Han har skrevet åtte dårlige bøker og en god.
Viņa ir strādājusi Norvēģijā.
Henriks ir dziedājis korī.
Viņš ir sarakstījis astoņas sliktas grāmatas un vienu labu.
Tāpat kā ar vienkāršo tagadni, darbības vārds netiek locīts saskaņā ar dzimti un skaitli, kā tas ir latviešu valodā:
Jeg leste, du leste,
hun leste, vi leste osv.
Jeg har lest boka,
du har lest boka,
vi har lest boka.
Es lasīju, tu lasīji,
viņa lasīja, mēs lasījām utt.
Es esmu lasījis/lasījusi grāmatu,
tu esi lasījis/lasījusi grāmatu,
mēs esam lasījuši/lasījušas grāmatu.
1. grupa (v1)
Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni -et vai -a (pēc brīvas izvēles, taču galotne -a ir vairāk izplatīta sarunvalodā, savukārt -et – rakstos).
Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kurš sakrīt ar vienkāršās pagātnes formu – ar galotni -et vai -a.
Šādi tiek locīta lielākā daļa darbības vārdu, kuros ir divi blakus esoši līdzskaņi.| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å vaske | vasket / vaska | vasket / vaska | mazgāt |
| å snakke | snakket / snakka | snakket / snakka | runāt |
| å våkne | våknet / våkna | våknet / våkna | mosties |
| å handle | handlet / handla | handlet / handla | iepirkties |
| å bytte | byttet / bytta | byttet / bytta | mainīt, apmainīt |
2. grupa (v2)
Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni -te. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes galotnes -e vietā izmantojot galotni -t.
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å lese | leste | lest | lasīt |
| å høre | hørte | hørt | dzirdēt, klausīties |
| å invitere | inviterte | invitert | uzaicināt |
| å reparere | reparerte | reparert | labot |
| å trenge | trengte | trengt | vajadzēt |
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis |
| å begynne sākt | begynte uzsāka | begynt uzsācis, uzsākts |
| å glemme aizmirst | glemte aizmirsa | glemt aizmirsis, aizmirsts |
| å bestille pasūtināt | bestilte pasūtināja | bestilt pasūtinājis, pasūtināts |
3. grupa (v3)
Pagātnes formā nenoteiksmes galotnes -e vietā lieto galotni -de. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbībasvārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes galotnes –e vietā izmantojot galotni -d.
Bieži vien šādi loka darbības vārdus, kuru celms beidzas ar v, g vai ei (leve, lage, pleie).
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å leve | levde | levd | dzīvot |
| å prøve | prøvde | prøvd | mēģināt |
| å lage | lagde | lagd | gatavot |
| å leie | leide | leid | īrēt |
| å dø | døde | dødd | mirt |
4. grupa (v4)
Pagātnē nenoteiksmes formai pievieno galotni –dde. Saliktajā tagadnē tiek izmantots palīgdarbības vārds har un pagātnes divdabis, kuru veido, nenoteiksmes formai pievienojot galotni –dd.
Šādi tiek locīti daudzi darbības vārdi, kuri nenoteiksmē beidzas ar citu patskani, nevis ar -e.
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å bo | bodde | bodd | dzīvot, mitināties |
| å snø | snødde | snødd | snigt |
| å bety | betydde | betydd | nozīmēt |
| å tie | tidde | tidd | klusēt |
| å skje | skjedde | skjedd | notikt |
Neregulārie darbības vārdi
Neregulārajos darbības vārdos pagātnes un bieži arī saliktās tagadnes formā notiek patskaņu mija (līdzīgi kā latviešu valodā: dot – dodu – devu).
| Nenoteiksme | Pagātne | Pagātnes divdabis | Nenoteiksmes tulkojums |
| å skrive | skrev | skrevet | rakstīt |
| å bli | ble | blitt | kļūt |
| å fryse | frøs | frosset | salt, sasalt |
| å hjelpe | hjalp | hjulpet | palīdzēt |
| å vinne | vant | vunnet | uzvarēt |
| å drikke | drakk | drukket | dzert |
| å synge | sang | sunget | dziedāt |
| å si | sa | sagt | teikt |
| å være | er | vært | būt |
| å legge | la | lagt | likt guļus |
| å stjele | stjal | stjålet | zagt |
| å gi | ga | gitt | dot |
| å se | så | sett | redzēt, skatīties |
| å ta | tok | tatt | ņemt |
| å gå | gikk | gått | iet |
| å gjøre | gjorde | gjort | darīt |
Vienkāršās pagātnes lietojums
Saliktās tagadnes lietojums
Hun har ryddet i leiligheten.
(Leiligheten er ryddig.)
Viņa ir sakārtojusi dzīvokli.
(Dzīvoklis ir sakārtots.)
Han har bodd her i ett år allerede.
(Han bor her fortsatt.)
Viņš šeit dzīvo jau gadu.
(Viņš joprojām dzīvo šeit.)
Saliktā pagātne
Salikto pagātni veido ar pagātnes formu no å ha (hadde) un pagātnes divdabi, attiecīgi vienīgā atšķirība formas ziņā no saliktās tagadnes ir hadde vārda har vietā.
Salikto pagātni lieto, runājot par darbībām, kas notikušas pirms kādas citas pagātnē minētas darbības:
Da hun kom hjem, hadde de allerede lagt seg.
Han spurte om Luna hadde bestilt time hos legen.
Kad viņa atnāca mājās, viņi jau bija aizgājuši gulēt.
Viņš pajautāja, vai Luna bija pierakstījusies pie ārsta.
Nākotne
1) Kommer til å...+ nenoteiksme (infinitiv)
Det kommer til å gå bra.
Jeg kommer til å savne deg.
Būs labi.
Man tevis pietrūks.
2) Vienkāršās tagadnes forma
Agnieszka reiser til Madagaskar i morgen.
Bedriften flytter til Bærum.
Agņeška dosies uz Madagaskaru rīt.
Uzņēmums pārcelsies uz Bērumu.
Nākotnes izteikšanai bieži lieto darbības vārdus å få un å bli tagadnē, jo šie vārdi izsaka pārmaiņas, tapšanu. Lai izteiktu tagadnes nozīmi, lieto å ha un å være.
Salīdziniet:Det blir sikkert mange mennesker på konserten.
Det er mange mennesker på sommerleiren.
Han får antakeligvis mye å gjøre i den nye jobben.
Han har mye å gjøre i den nye jobben.
Koncertā droši vien būs daudz cilvēku.
Vasaras nometnē ir daudz cilvēku.
Jaunajā darbā viņam droši vien būs daudz darāmā.
Jaunajā darbā viņam ir daudz darāmā.
3) Modālie darbības vārdi skal un vil
skal lieto, runājot par paša vai citu plāniem vai notikumiem.
Gunnstein skal jobbe på Humanistisk fakultet.
Barna skal bo her i en uke.
Gunnsteins strādās Humanitārajā fakultātē
(Gunnsteinam jau ir līgums ar universitāti.)
Bērni šeit dzīvos nedēļu. (Tā tas ir ieplānots.)
Vil izsaka nākotnes darbību, kas nav atkarīga no cilvēka gribas. Vil ar nenoteiksmi lieto, ja vēlas izteikt pieņēmumus par to, kas notiks nākotnē. Vil vairāk lieto rakstu valodā, sarunvalodā biežāk šādos gadījumos lieto kommer til å.
Det vil sikkert gå bra.
Det vil nok regne i morgen.
Gan jau ies labi.
Rīt laikam līs.
Modālie darbības vārdi
| Nenoteiksme (infinitiv) | Vienkāršā tagadne (presens) | Vienkāršā pagātne (preteritum) | Saliktā tagadne (perfektum) |
| å skulle | skal | skulle | har skullet |
| å kunne | kan | kunne | har kunnet |
| å måtte | må | måtte | har måttet |
| å ville | vil | ville | har villet |
| å burde | bør | burde | har burdet |
| å tørre | tør | torde/turte | har tort/turt |
skal
izsaka 1) nākotnes plānus; 2) nepieciešamību, kas izriet no kādas personas gribas; 3) citas personas teiktā atstāstījumu
1) Gatis skal på norskkurs i kveld.
2) Du skal spise opp grøten din!
3) Han skal ha truet henne med en gulrot.
Gatis šovakar apmeklēs norvēģu valodas kursus.
Tev jāizēd putra!
Viņš esot draudējis viņai ar burkānu.
kan (var, prot)
izsaka 1) iespēju; 2) spējas, iemaņas vai zināšanas; 3) atļauju
1) Jeg kan hjelpe deg.
2) Henrik kan ikke strikke.
3) Kan man røyke her?
Es varu tev palīdzēt.
Henriks neprot adīt.
Vai šeit drīkst smēķēt?
må (vajag)
izsaka: 1) nepieciešamību; 2) loģiskus secinājumus; 3) atļauju (šādos teikumos parasti lieto arī apstākļa vārdus gjerne ‘labprāt’ un bare ‘tikai’)
1) Gatis må gå på norskkurs i fritiden.
2) Toget må være forsinket (ettersom det ennå ikke er kommet).
3) Du må bare spise.
Gatim brīvajā laikā jāapmeklē norvēģu valodas kursi.
Vilciens laikam kavējas (jo tas vēl nav pienācis).
Tu droši vari ēst.
vil (grib)
1) izsaka vēlēšanos, gribu; 2) izsaka nākotni, kas nav saistīta ar personas gribu (skat. iepriekš)
1) Hva vil du gjøre i kveld?
2) Arbeidet vil bli vanskelig.
Ko tu šovakar gribi darīt?
Darbs droši vien būs grūts.
bør (vajadzētu)
Izsaka ieteikumu un nav tik kategorisks kā må un skal.
Du bør spise mer frukt.
Han burde slutte å røyke.
Tev vajadzētu ēst vairāk augļu.
Viņam vajadzētu atmest smēķēšanu.
tør (uzdrīkstas)
Izsaka uzdrīkstēšanos kaut ko darīt (pārvarot bailes) vai uzdrošināšanos un atļaušanos kaut ko teikt vai apgalvot.
Jeg tør ikke gå alene om natta.
Hva gjør dere her, om jeg tør spørre?
Es neuzdrīkstos naktīs staigāt viena.
Ko jūs te darāt, ja drīkst jautāt?
skulle
Tiek lietots 1) kā pagātnes forma no skal; 2) kā ieteikums; 3) raksturojot kaut ko, kam būtu bijis jānotiek.
1) Jeg skulle levere gaven på mandag.
2) Skulle vi ikke snakke med ham først?
3) Vi skulle bo hos dem i helga, men de forandret planene sine.
Man bija jānodod dāvana pirmdien.
Vai mums nevajadzētu ar viņu vispirms parunāt?
Bija paredzēts, ka mēs pie viņiem paliksim nedēļas nogalē, bet viņi mainīja plānus.
kunne
Lieto 1) kā pagātnes formu no kan; 2) lai pieklājīgi ko palūgtu; 3) lai izteiktu kaut ko, ko būtu varēts izdarīt.
1) Da jeg var liten, kunne jeg stå på hodet.
2) Kunne du hjelpe meg med flyttingen?
3) Du kunne jo ha spurt meg!
Kad biju mazs, es varēju nostāties uz galvas.
Vai tu varētu man palīdzēt ar pārvākšanos?
Būtu varējis man pajautāt!
måtte
Lieto, lai galvenokārt izteiktu pagātni no må.
Jeg måtte vise legitimasjonen.
Man vajadzēja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
ville
Lieto 1) kā vil pagātnes formu; 2) lai izteiktu varbūtēju situāciju.
1) Han ville snakke med meg i forrige uke.
2) Og hva ville du ha gjort i en sånn situasjon?
Viņš gribēja ar mani runāt pagājušajā nedēļā.
Ko tu šādā situācijā būtu darījis?
burde
Lieto, lai galvenokārt izteiktu kādu rīcību; ieteikums ir piesardzīgāks nekā bør.
Du burde kjøre litt saktere.
Tev vajadzētu braukt lēnāk.
Modālie darbības vārdi un mērķtiecīga kustība
Luna skal på fødeklinikken.
Hun vil til Sverige.
Han må på jobben snart.
Luna dosies uz dzemdību namu.
Viņa grib (aizbraukt) uz Zviedriju.
Viņam drīz jāiet uz darbu.
Ciešamā kārta (passiv)
1) ar vārdu å bli vai å være un pagātnes divdabi
Saliktās ciešamās kārtas formas ar bli uzsver pašu darbību, procesu, turpretī formas ar være – darbības rezultātu. Tādas pašas nozīmes piemīt ciešamās kārtas formām ar “tikt” un “būt” latviešu valodā. Norvēģu valodas salikto ciešamās kārtas formu sastāvā var iesaistīt arī palīgdarbības vārdu ha.
| Procesa nozīme | Rezultāta nozīme | ||
Blir spist Ble spist | Tiek ēsts Tika ēsts | Er spist (opp) Var spist (opp) | Ir (ap)ēsts Bija (ap)ēsts |
Har blitt spist Hadde blitt spist | Ir ticis ēsts Bija (būtu) ticis ēsts | Har vært spist (opp) Hadde vært spist (opp) | Ir bijis (ap)ēsts Bija (būtu) bijis (ap)ēsts |
Pølsen ble spist opp av hunden hennes.
Oppgavene blir lagd av læreren vår.
Desu apēda viņas suns.
(Burtiski: Desa tika apēsta no viņas suņa.)
Uzdevumus sagatavo mūsu skolotāja.
(Burtiski: Uzdevumi tiek gatavoti no mūsu skolotājas.)
2) darbības vārda nenoteiksmes formai pievienojot galotni -s
(s-passiv)
Šo formu lieto tagadnē un nenoteiksmē diezgan bieži pēc modālajiem darbības vārdiem skal, kan, bør, må. Tā visbiežāk ir sastopama noteikumos, lietošanas instrukcijās un receptēs.
Tagadne:Kaken stekes i 50 minutter.
Sykkel selges billig.
Kūka ir jācep 50 minūtes.
Lēti pārdod divriteni.
Modālais darbības vārds + nenoteiksme:
Bilen kan ikke repareres.
Døren skal stenges klokka 21.00.
Auto nevar salabot.
Durvis jāaizslēdz pulksten 21.00.
Darbības vārdi ar galotni -s
Daļa darbības vārdu beidzas ar galotni -s, taču tiem nav ciešamās kārtas nozīmes.
Visbiežāk šos darbības vārdus lieto nenoteiksmes un tagadnes formā, kas sakrīt. Taču daļu no tiem lieto arī pagātnē un dažkārt arī saliktajā pagātnē.
| Nenoteiksme/ tagadne | Pagātne | Saliktā tagadne | Nenoteiksmes tulkojums |
| synes | syntes | har synes | uzskatīt, domāt |
| lykkes | lyktes | har lykkes | izdoties, laimēties |
| finnes / fins | fantes | eksistēt | |
| skyldes | skyldtes | būt par cēloni | |
| trives | trivdes | har trives | justies labi |
| skilles | skiltes | har skiltes | šķirties |
| Ar šiem darbības vārdiem teikuma priekšmetam jābūt daudzskaitlī (mēs, jūs, viņi, viņas): | |||
| møtes | møttes | har møttes | satikties |
| treffes | traffes | satikties | |
| sees /ses | såes | redzēties | |
| snakkes | snaktes | sarunāties | |
Han synes at filmen var bra.
Luna trives i Norge.
Ulykken skyldes den glatte veien.
Vi ses i morgen!
Viņš uzskata, ka filma ir laba.
Luna jūtas labi Norvēģijā.
Nelaimes cēlonis bija slidenais ceļš.
Redzamies rīt!
Atgriezeniskie darbības vārdi (refleksive verb)
Latviešu valodā atgriezeniskumu norāda galotne -ties, taču norvēģu valodā lieto atgriezenisko vietniekvārdu seg, kas tiek locīts personā un skaitlī. Vienskaitļa un daudzskaitļa pirmajā un otrajā personā seg locījums sakrīt ar vietniekvārda objekta formu, taču trešajā personā tas saglabājas kā seg.
Dažu atgriezenisko darbības vārdu piemēri:
Å skynde seg ‘steigties’, å konsentrere seg ‘koncentrēties’, å kjede seg ‘garlaikoties’,
å oppføre seg ‘uzvesties’, å forelske seg ‘iemīlēties’.
Locīšanas piemērs:
Han barberer seg.
Viņš skujas.
Han barberer ham.
Viņš skuj viņam bārdu.