Oratastic

Apstākļa vārdi (Adverb)

OratasticNorsk mingrammatikk▸ Apstākļa vārdi (Adverb)

Apstākļa vārdi

Adverb

Apstākļa vārdi jeb adverbi ir vārdi, kas nosauc darbības, stāvokļa vai procesa pazīmi vai arī pazīmes pazīmi: å løpe fort ātri skriet’, veldig god ļoti labs’.

Pēc nozīmes apstākļa vārdus var iedalīt vairākās grupās:

Laika apstākļa vārdi

aldri – nekad

alltid – vienmēr

da – tad

før – agrāk

først – vispirms

nå – tagad

sjelden – reti

foreløpig – pagaidām

fremdeles – joprojām

igjen – atkal

lenge – ilgi

ofte – bieži

samtidig – vienlaikus

straks – tūlīt

allerede – jau

ennå – vēl

fortsatt – joprojām

sent – vēlu

snart – drīz

så – tad, pēc tam

tidlig – agri, laicīgi

Veida apstākļa vārdi

Bieži vien tie sakrīt ar īpašības vārda nenoteiksmes formu.

bra – labi

sånn – šādi

slik – šādi

annerledes – citādāk

ille – slikti

fort – ātri

pent – skaisti

stygt – neglīti

riktig – pareizi

lykkelig – laimīgi

tydelig – skaidri

raskt – ātri

Vietas un virziena apstākļa vārdi

Vietas Virziena

her – šeit

der – tur

hjemme – mājās

ute – ārā, laukā

inne – iekšā

oppe – augšā

nede – lejā

borte – projām

framme – galamērķī (priekšā)

hit – šurp

dit – turp

hjem – mājup, uz mājām

ut – ārā, uz āru, laukā

inn – iekšup

opp – augšup

ned – lejup

bort – prom

fram – (uz priekšu)

Virziena apstākļa vārdi ir saistīti ar kustību, savukārt vietas – ar statisku atrašanās vietu:

Han er hjemme.

Han går hjem.

Barna leker ute.

De skal ut.

Viņš ir mājās.

Viņš iet mājup.

Bērni spēlējas ārā.

Viņi dosies ārā.

Mēra apstākļa vārdi

Mēra apstākļa vārdi paskaidro īpašības vārdus vai citus apstākļa vārdus: ganske pen ‘diezgan skaists’, veldig stor ‘ļoti liels’, ganske bra ‘diezgan labs’/‘labi’, altfor mye ‘pārāk daudz’.
   litt – mazlietmye – daudz
   altfor – pārāknesten – gandrīz
   enda – vēlnok – pietiekami (daudz)
   meget – ļotinokså – diezgan
   ganske – diezganveldig – ļoti
   heller – drīzāk, labākstort – daudz
   helt – pilnīgisvært – ļoti
   aldeles – pavisam, visnotaļså – tik

Mēra apstākļa vārdi mye, enda un stort modificē īpašības vārdu pārākajā pakāpē: mye større ‘daudz lielāks’, enda snillere ‘vēl laipnāks’, han er ikke stort eldre enn meg ‘viņš nav daudz vecāks par mani’.

Apstākļa vārdi, kas izsaka dažādas apgalvojuma ticamības pakāpes

sikkert – droši vien, laikam, noteikti

antakelig – droši vien

nok – laikam, droši vien

kanskje – varbūt

muligens – iespējams

vel – laikam

neppe – diez vai

sikkert ikke – droši vien ne

Hun kommer neppe tilbake.

Diez vai viņa atgriezīsies.

Nolieguma apstākļa vārdi

Noliegumu izsaka ar nolieguma apstākļa vārdu ikke, kas nozīmē ne (nav)’, ‘ne-‘.

Gunnstein er ikke gift.

Hun spiser ikke kjøtt.

Gunnsteins nav precējies.

Viņa neēd gaļu.

Noliegumu izsaka arī laika nozīmes apstākļa vārds aldri‘nekad’.

De har aldri vært i Kina.

Viņi nekad nav bijuši Ķīnā.

Ja jā/nē jautājumā ir ietverts nolieguma apstākļa vārds ikke, iespējami nevis tradicionālie ja/nei atbilžu varianti, bet gan jo/nei:

Drikker du ikke kaffe?

Jo, jeg drikker kaffe.

Nei, jeg drikker ikke kaffe.

Vai tu nedzer kafiju?

Dzeru gan.

, nedzeru.

Citi apstākļa vārdi

   akkurat – tieši    heldigvis – par laimi
   bare – tikai    imidlertid – tomēr
   da – taču, tomēr    jo – taču
   dessuten – turklāt    likevel – tomēr
   dessverre – diemžēl    nettopp – tieši
   egentlig – īstenībā, patiesībā    også – arī
   forhåpentligvis – cerams    særlig – sevišķi
   forresten – starp citu

helt sikkert
pavisam noteikti

sikkert
droši vien

sannsynligvis
laikam

kanskje
varbūt

muligens
iespējams

neppe
diez vai