Īpašības vārdi
Adjektiv
Īpašības vārdi norvēģu valodā tāpat kā latviešu valodā tiek locīti dzimtē un skaitlī, kā arī tiem ir nenoteiktā un noteiktā forma. Nenoteiktajā formā sieviešu un vīriešu dzimtē īpašības vārdiem ir to pamatforma, bet nekatrajā dzimtē tie bieži vien iegūst galotni -t vai -tt. Daudzskaitļa forma visām dzimtēm ir vienāda. Lielākajā daļā gadījumu īpašības vārds daudzskaitlī iegūst galotni -e. Īpašības vārda noteiktā forma gandrīz vienmēr visās dzimtēs un skaitļos ir vienāda.
Īpašības vārdus iedala vairākās grupās atkarībā no to locīšanas.
Īpašības vārdu locīšana nenoteiktajā formā
| a1 | |||
| Vienskaitlis (entall) | Daudzskaitlis (flertall) | ||
| Vīriešu dzimte (hankjønn) | Sieviešu dzimte (hunkjønn) | Nekatrā dzimte (intetkjønn) | |
en god film (laba filma) en høy mann (garš vīrietis) en våt hund (slapjš suns) | ei god bok (laba grāmata) ei høy kvinne (gara sieviete) ei våt eng (slapja pļava) | et godt dikt (labs dzejolis) et høyt fjell (augsts kalns) et vått håndkle (slapjš dvielis) | gode mennesker (labi cilvēki) høye hus (augstas mājas) våte klær (slapjas drēbes) |
A1 principam līdzīgi lokāmos vārdus var iedalīt trīs lielās grupās:
1) tie, kuri nekatrajā dzimtē iegūst -tt. Šie īpašības vārdi pamatformā beidzas ar patskani.
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
en ny kåpe (jauns mētelis) en blå genser (zils džemperis) en grå dag (pelēka diena) | ei ny lue (jauna cepure) ei blå jakke (zila jaka) ei grå skjorte (pelēks krekls) | et nytt skjerf (jauna šalle) et blått lys (zila gaisma) et grått tak (pelēks jumts) | ny/nye votter (jauni dūraiņi) blå/blåe sokker (zilas zeķes) grå/gråe støvler (pelēki zābaki) |
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
stygg (neglīts) snill (laipns) grønn (zaļš) tykk (biezs; resns) | stygg snill grønn tykk | stygt snilt grønt tykt | stygge snille grønne tykke |
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
slem (ļauns) morsom (jautrs) |
slem morsom |
slemt morsomt |
slemme morsomme |
| a2 | |||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
nydelig (burvīgs) praktisk (praktisks) norsk (norvēģu) svart (melns) | nydelig praktisk norsk svart | nydelig praktisk norsk svart | nydelige praktiske norske svarte |
A3 grupas īpašības vārdi (lielākoties tie beidzas ar -e, -a vai -u) visās formās ir nemainīgi.
| a3 | |||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
bra (labs) spennende (aizraujošs) sjalu (greizsirdīgs) | bra spennende sjalu | bra spennende sjalu | bra spennende sjalu |
| a4 | |||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
elsket (mīlēts) | elsket | elsket | elskede |
| a5 | |||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
åpen (atvērts) gammel (vecs) vakker (skaists) | åpen gammel vakker | åpent gammelt vakkert | åpne gamle vakre |
Noteiktie īpašības vārdi
Noteiktos īpašības vārdus lieto kopā ar noteikto lietvārdu un lietvārda dzimtei un skaitlim atbilstīgu norādāmo vietniekvārdu (den, det, de). Īpašības vārda noteiktā forma visās dzimtēs un skaitļos ir vienāda un atbilst nenoteiktā īpašības vārda daudzskaitlim:
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | ||
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | Nekatrā dzimte | |
| den snille gutten (jaukais zēns) | den snille jenta (jaukā meitene) | det snille barnet (jaukais bērns) | de snille damene (jaukās dāmas) |
Arī īpašības vārds vispārākajā pakāpē (superlativ) jālieto kopā ar norādāmo vietniekvārdu un noteikto lietvārdu:
det eldste huset
den største butikken
visvecākā māja
vislielākais veikals
Īpašības vārdi hel (vesels, viss) un halv (puse) noteiktajā formā lietojami kopā ar noteikto lietvārdu, taču izpaliek norādāmais vietniekvārds (den, det, de) pirms tiem:
| Nenoteiktā forma (ubestemt form) | Noteiktā forma (bestemt form) |
| en hel uke (vesela nedēļa) | hele uka (visu nedēļu) |
| et helt år (vesels gads) | hele året (visu gadu) |
| ei halv flaske (puspudele) | halve flaska (puse pudeles) |
| et halvt program (programmas puse) | halve programmet (puse programmas) |
Īpašības vārdam liten (mazs) un vārdam annen (cits) ir specifiska locīšana gan nenoteiktajā, gan noteiktajā formā:
| Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | |
| Hankjønn | en liten gutt (mazs zēns) | den lille gutten (mazais zēns) |
| Hunkjønn | ei lita jente (maza meitene) | den lille jenta (mazā meitene) |
| Intetkjønn | et lite hus (maza māja) | det lille huset (mazā māja) |
| Flertall | små jenter (mazas meitenes) | de små jentene (mazās meitenes) |
| Nenoteiktā forma | Noteiktā forma | |
| Hankjønn | en annen kveld (cits vakars) | den andre kvelden (tas otrais vakars) |
| Hunkjønn | ei anna jente (cita meitene) | den andre jenta (tā otrā meitene) |
| Intetkjønn | et annet sted (cita vieta) | det andre stedet (tā otrā vieta) |
| Flertall | andre studenter (citi studenti) | de andre studentene (pārējie studenti) |
På veien hjem traff jeg ei lita jente. Den lille jenta spurte meg hva klokka var.
Mājupceļā satiktu mazu meitenīti. Mazā meitenīte jautāja, cik ir pulkstenis.
Salīdzināmās pakāpes
Pārāko pakāpi (komparativ) veido, īpašības vārda pamatformai pievienojot (positiv) galotni -ere, un vispārāko pakāpi (superlativ) veido, pamatformai pievienojot -est. Apzīmētāja funkcijā (pirms lietvārdiem) parasti tiek lietota noteiktā forma ar galotni –e un ar norādāmo vietniekvārdu den/det/de.
Det eldste huset var dyrt.
Visvecākā māja bija dārga.
Ja īpašības vārds pamatformā beidzas ar -ig, tad vispārākajā pakāpē tas iegūst galotni -st. Ja īpašības vārds beidzas ar -el, -er vai -en, tad pārākajā un vispārākajā pakāpē tā saknē pazūd e, kā arī noīsinās viens no dubultajiem līdzskaņiem, ja tādi ir.
| Pamata pakāpe (positiv) | Pārākā pakāpe (komparativ) | Vispārākā pakāpe (superlativ) |
varm (silts) tykk (resns) | varmere (siltāks) tykkere (resnāks) | varmest (vissiltākais) tykkest (visresnākais) |
deilig (brīnišķīgs) billig (lēts) | deiligere (brīnišķīgāks) billigere (lētāks) | deiligst (visbrīnišķīgākais) billigst (vislētākais) |
enkel (vienkāršs) vakker (skaists) sulten (izsalcis) | enklere (vienkāršāks) vakrere (skaistāks) sultnere (izsalkušāks) | enklest (visvienkāršākais) vakrest (visskaistākais) sultnest (visizsalkušākais) |
Daļai īpašības vārdu (kas beidzas ar -isk, -ete, daļa svešvārdu, divdabji) pārāko un vispārāko pakāpi veido, pirms pamatformas pievienojot mer un mest:
| Pamata pakāpe | Pārākā pakāpe | Vispārākā pakāpe |
| praktisk (praktisks) | mer praktisk | mest praktisk |
| rotete (nekārtīgs) | mer rotete | mest rotete |
| interessant (interesants) | mer interessant | mest interessant |
| spennende (aizraujošs) | mer spennende | mest spennende |
| kjent (pazīstams) | mer kjent | mest kjent |
| Pamata pakāpe | Pārākā pakāpe | Vispārākā pakāpe |
| god (labs) | bedre (labāks) | best (vislabākais) |
| dårlig (slikts) | verre (sliktāks) | verst (vissliktākais) |
| ung (jauns) | yngre (jaunāks) | yngst (visjaunākais) |
| gammel (vecs) | eldre (vecāks) | eldst (visvecākais) |
| liten (mazs) | mindre (mazāks) | minst (vismazākais) |
| stor (liels) | større (lielāks) | størst (vislielākais) |
| lang (garš) | lengre (garāks) | lengst (visgarākais) |
| tung (smags) | tyngre (smagāks) | tyngst (vissmagākais) |
| mye (daudz – neskaitāms) | mer (vairāk) | mest (visvairāk) |
| mange (daudz – skaitāms) | flere (vairāk) | flest (visvairāk) |
| lite (maz – neskaitāms) | mindre (mazāk) | minst (vismazāk) |
| få (maz – skaitāms) | færre (mazāk) | færrest (vismazāk) |
Henrik er høyere enn Luna.
Oslo er den største byen i Norge.
Henriks ir garāks nekā Luna.
Oslo ir vislielākā pilsēta Norvēģijā.
Taču, salīdzinot divas vai vairākas lietas, norvēģu valodā tiek lietota vispārākā pakāpe tur, kur latviešu valodā tiktu lietota pārākā pakāpe:
Hvilken by er størst, Riga eller Oslo?
Hvem er høyest, Henrik eller Gunnstein?
Kura pilsēta ir lielāka – Rīga vai Oslo?
Kurš ir garāks – Henriks vai Gunnsteins?
